Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

No pašvaldības kases trūcīgo makos

Druva

No 1.oktobra ir spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz trīs būtiskas izmaiņas

sociālajā palīdzībā. Kā jau premjers vairākkārt teicis – grūtajā laikā iedzīvotāju

atbalsts jāuzņemas pašvaldībām. Tas tagad noteikts ar likumu.

Pašvaldībām turpmāk ir tiesības izmaksāt ne tikai dzīvokļa, bet arī pārējos sociālās palīdzības pabalstus ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām ar augstāku ienākumu līmeni nekā iepriekš, proti, ne tikai par trūcīgām atzītām, bet arī maznodrošinātām ģimenēm.

“Šādas izmaiņas negaidījām. Tas būs ļoti smags slogs pašvaldībām,” atzīst sociālie darbinieki. Parēķināts, ka pabalstu saņēmēju skaits varētu palielināties par 30 procentiem.

“Rēķināsim, bet salīdzinot, cik tagad pašvaldība izmaksā sociālajos pabalstos, būs daudz vairāk,” spriež Dzērbenes pašvaldības sociālais darbinieks Ivars Sakss un piebilst, ka bezdarbnieku skaits, īpaši laukos, strauji palielinās. Kamēr vēl cilvēki saņems bezdarbnieka pabalstu, ģimenes varēs izdzīvot, vai pēc tam būs darbs, neviens paredzēt nevar.

“Nekā citādi palīdzēt nevarēsim, kā vien ar GMI un dzīvokļu pabalstiem, jo tie, ja pienākas, jādod bez atrunām,” domās dalās Vaives pašvaldības sociālā darbiniece Rudīte Petrova un piebilst, ka līdz šim daudzi atteikušies kārtot dokumentus, lai saņemtu pabalstus. Par 27 latiem uz ģimenes locekli nebijis vērts to darīt. Tagad būs 45 lati. “Un ģimenes taču saņem arī bērnu naudu un citus pabalstus. Tā ka kopā naudas summa, kuru varēs saņemt deviņus mēnešus gadā, vairs nebūs simboliska,” saka Rudīte Petrova.

Vecpiebalgas pagastā patlaban GMI saņem 20 trūcīgās ģimenes. “Tās ir nokārtojušas visus dokumentus, bet finansiāli grūti klājas daudz vairāk ģimenēm,” atzīst sociālā darbiniece Benita Zvejniece un uzsver, ka arī līdz šim pagasta padome, tāpat citas pašvaldības laukos trūcīgajiem un maznodrošinātajiem palīdzējušas malkas iegādē. Kādas kur iespējas – vai nu piegādā malku, vai izsniedz pabalstu tās iegādei. Var vien piebilst, ka pēdējos gados malka kļuvusi aizvien dārgāka, un tālā pagātnē ir laiki, kad uzņēmēji bez maksas trūcīgajiem atveda pa kravai atgriezumu no kokzāģētavām. Tagad arī kokzāģētavu ir daudz mazāk.

“Pašvaldība, nezinot, ka būs grozījumi likumā, pieņēma lēmumu no 1. septembra paaugstināt GMI līdz 45 latiem. Tagad jau nezinām, ko darīt, vajag ļoti daudz naudas,” stāsta Jaunpiebalgas pagasta sociālā darbiniece Līga Ābelniece un piebilst, ka, pirmo mēnesi aprēķinot pašvaldības palielināto pabalstu, vēl ņemts vērā, ka cilvēki saņem arī valsts piešķirtos pabalstus. “Pēc jaunajiem noteikumiem trūcīgo ģimeņu, kas varēs saņemt atbalstu, būs daudz vairāk,” pārliecināta sociālā darbiniece.

Sociālie darbinieki vislabāk zina pagastu maznodrošināto ģimeņu turību un arī pašvaldību budžeta iespējas. Izstrādājot budžetu nākamajam gadam, naudas sociālajai palīdzībai

būs jāatvēl daudz vairāk.

“Bezdarbs palielinās, un līdz ar to ienākumi pašvaldības budžetā samazinās, bet vajadzēs vairāk naudas, ko maksāt pabalstos,” reālo situāciju skaidro Ivars Sakss.

Pašvaldības pabalstus gan nepiešķir tikai tāpēc, ka pienākas, katram trūcīgajam jāiesaistās līdzdarbības pasākumos. “Bet ko gan var darīt māmiņa, ja viņai mājās ir zīdainis? Ne reizi vien viņai par galveno līdzdarbošanās pasākumu tiek uzlikts sakārtot istabu,” pieredzē dalās Skujenes pagasta sociālā darbiniece Biruta Bebriša. Gana bieži sociālie darbinieki ir tie, kuri rosina, uzliek par

pienākumu sievietēm, kuras vienas audzina bērnu, nokārtot uzturlīdzekļu piedziņu no bērna tēva. “Cilvēkam jāsaņem tas, ko paredz valsts. Bērns piedzimst, un māte viņu reģistrē bez tēva. Viņa jūtas varoša, neatkarīga, viņai bērna tēvs nav vajadzīgs. Paiet gads, grib piedzīt uzturlīdzekļus, un nu jautājums jākārto tiesā, jāmaksā par paternitātes noteikšanu. Bieži vien tēvi atzīst savus bērnus, ir ar mieru, ka viņus reģistrē uz sava vārda, bet jaunajai māmiņai ir principi – man bērna tēvs nav vajadzīgs. Tagad ar savu varenību sēž peļķē,” stāsta Ivars Sakss, bet Līga Ābelniece piebilst, ka daudzas jaunās māmiņas nezin kādēļ saudzē bērnu tēvus un nepieprasa no viņiem uzturlīdzekļus bērniem. “Arī, tad kad vairākkārt sakām, lai kārto dokumentus, to nedara, ” pieredzē dalās sociālā darbiniece no Jaunpiebalgas.

Dažbrīd sarunā ar sociālajiem darbiniekiem ieskanas pa skarbai atziņai – ar tik dāsnu pabalstu sistēmu radīsies jaunas no pabalstiem atkarīgas ģimenes, normālas, atbildīgas ģimenes arī no ļoti grūtām situācijām izķepurojas pašas. Ar pabalstiem tiek stimulēts, lai rastos aizvien vairāk problēmģimeņu. Kā tas parasti noticis – valsts savārītās ekonomiskās ziepes, protams, uzgāžas uz pašvaldību pleciem, jo tās atbildīgas par iedzīvotājiem.

“Vairākkārt esmu domājusi, kāpēc jauni cilvēki ir tik nevarīgi, nepatstāvīgi, bezatbildīgi. Cilvēku bezatbildība gan pret sabiedrību, gan savu nākotni ļoti liela. Kas vainīgs? Dalu putraimus trūcīgajām ģimenēm. Kāda jauna sieviete, ieraudzījusi paciņu, brīnījās, ko ar tiem lai dara. Paskaidroju, ka bērnam varēs putru izvārīt. Kā to dara? Viņai ne ģimenē, ne skolā tas nav mācīts. Kā lai viņa prot izvārīt putraimu putru?” domās dalījās Rudīte Petrova un piebilda, ka aizvien vairāk jādomā par nepieciešamību jaunām sievietēm mācīt mājsaimniecības pamatus.

Protams, neviens nenoliedz, ka grūtā brīdī katram cilvēkam ir jāpalīdz. Bet, vai palīdzība, dzīvošana no pabalstiem var būt mūžīga? Tā ar laiku tik ļoti iepatīkas un kļūst ērta. Kāda sociālā darbiniece sarunā atgādināja sen zināmo teicienu, ka pesimists saka – sliktāk vairs nevar būt, bet optimists iebilst – var un būs.

Likumdošana mainīta

Tagad sociālais dienests, novērtējot sociālās palīdzības pieprasītāja un ar viņu kopā dzīvojošo personu materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata: bērna kopšanas pabalstu, piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmos 100 latus no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalstu ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, bezdarbnieka stipendiju, īres un transporta izdevumu kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

Dzīvokļa pabalsts noteikts kā otrs obligātais pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts līdzās garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa pabalstam. Tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos, par to informējot pašvaldības iedzīvotājus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi