Mairis un Līga Auziņi un viņu trīs bērni ir nesen deklarējuši dzīves vietu Vaives pagastā. Auziņi pārdeva divistabu dzīvokli Cēsīs un uzcēla māju laukos. Tagad ģimene dzīvo Vaives pagasta „Ošos” un ir ļoti apmierināti par šādu pavērsienu.
„Tā iegrozījās dzīve. Laikam arī paspējām vēl īstajā mirklī. Ja tagad vajadzētu uzsākt būvniecību, būtu grūti,” saka Mairis un stāsta, ka viss darīts paša rokām. Viņš ir celtnieks ar 20 gadu darba stāžu, strādāt veicies raiti – būvniecību uzsāka martā, rudenī jau tikts zem jumta.
„Visa vaininieks ir nepilnu gadu vecais dēliņš. Kad viņš pieteicās, sapratām, ka divistabu dzīvoklī pilsētā piecu cilvēku ģimenei būs grūti. Bija kaut kas radikāli jāmaina. Pārdevām dzīvokli. Apsvērām visus ko un kāpēc un nolēmām iegādāties zemi, lai celtu nelielu mājiņu. Likām sludinājumus avīzē, ka pērkam zemi. No visiem, kuri atsaucās un mums to piedāvāja, izvēlējāmies gabalu Vaives pagastā. Tajā mirklī vēl valstī būvniecības bums sita augstu vilni. Mums piedāvāja apbūves gabalus par cenu no 25 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem latu,” pieredzētajā dalās Mairis un atklāj, ka, pērkot zemi, skatījies, lai pēc iespējas vieglāk būtu pievelkama elektrība, lai līdzās būtu ceļš.
Līga saka: „Bijām īsti pilsētnieki. Dzīvojām pašā centrā. Bet mums jau laikam tāds vecums, kas uz klusumu atvilināja. Vecākie ir pilsētas bērni, nākotnē laukos, protams, nepaliks. Bet mēs abi te dzīvosim.”
Līga stāsta, tiklīdz sākuši domāt par mājas būvniecību, viss ritējis kā pa diedziņu.
„Laikam jau ir lietas, kurām vienkārši jānotiek. Arī mūsu gadījumā viss gāja uz priekšu tik raiti, it kā tam būtu vienkārši jābūt,” saka Līga un atzīst, ka vēl nevar spriest par dzīvi laukos, jo vēl īsti nav iedzīvojušies.
„Sabiedriskā transporta satiksmes te gan nav. Bērnus uz skolu būs jāvadā ar mašīnu pašiem. Bet visu jau gribēt nevar. Taču droši varu teikt, ka noteikti ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu. Ir iegūts neaprakstāms iekšējais miers. Esam kļuvuši arī daudz neatkarīgāki no dažādām komunālo pakalpojumu izmaksām,” saka Līga un atzīst, ka vientuļi Vaives pagasta nomalē nejūtas.
„Ar kaimiņiem esam sadraudzējušies. Arī draugi brauc ciemos un priecājas, ka var pagulēt zālītē. Arī mūsu baltais kaķis un suns beidzot ir apmierināti ar dzīvi,” smaidot saka Līga un turpina: „Neuztveram, ka te būtu ļoti lieli lauki. Nedomāju, ka būs arī kādas problēmas ar neizbraucamiem ceļiem vai citiem sadzīves jautājumiem. Taču, ja kādreiz ziemā mūs ieputinās, tā būs sava veida romantika. Ar to jau dzīve nebeigsies.”
Komentāri