Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Ilma, Skaidris

Arī mūsējie dejo Gatves deju

Druva
200810272235404262

“Piecas dejas minūtes, bet saviļņojums un prieks visai dienai! Paldies dejotājiem par šo gandarījumu. Aplausi dejotājiem un Latvijai!” saka Selga Lukjanska, Cēsu 1.pamatskolas skolotāja, kura sestdien bija brauksi uz Rīgu, lai justu līdzi Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīvam “Kande”. Šis bija viens no tautas deju ansambļiem, kas piedalījās mēģinājumā uzstādīt jaunu Ginesa rekordu kategorijā „Garākā deja”, dejojot latviešiem tik pazīstamo Gatves deju. Rekorda uzstādīšanas mēģinājumu kolektīvi veltīja valsts 90. gadadienai. “Katram kolektīvam līdzi ir radio, pa kuru atskaņo dejas mūziku. Apkārt cilvēku pūļi. Daudz ārzemnieku, bet arī ļoti daudz latviešu. Viscaur jūtama pacilātība, prieks, sajūsma. Visi deju kolektīvi reizē sāk deju, nepārraujot malas – gatves -robežas. Apkārtējie palīdz, ar plaukstām sitot ritmu. Sajūta, ka visi gatavi pievienoties,” stāsta Selga Lukjanska.

Pasākuma koordinatore Inga Saleniece “Druvu” informēja, ka rekorda uzstādīšanā piedalījās 2208 dalībnieki no 99 deju kolektīviem. “Pašreizējais rekords ir sasniegts 2007.gada 25.septembrī Honkongā. Tajā piedalījās 1048 dalībnieki. Lai mūsu rekords tiktu reģistrēts, uz Ginesa rekordu biroju Londonā

tiks nosūtīti video materiāli, fotogrāfijas un neatkarīgo novērotāju liecības.

Gatves dejas dejošanā no Cēsu rajona piedalījas 80 dejotāji. Bija pārstāvēts Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Zeperi”, Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Miķelis”, Priekuļu jauniešu deju kolektīvs “Miķelēni”, Cēsu kultūras centra Tautas deju ansamblis “Raitais solis”, Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu tautas deju kolektīvs “Kande” un Priekuļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jumis”.

Dejas ilgums bija piecas minūtes un 14sekundes. Deju kolektīviem aptuveni trīs nedēļas pirms pasākuma tika nosūtīta mūzika un dejas apraksts, lai varētu sagatavoties. „Jāgatavojas bija nopietni, jo pirms rekorda uzstādīšanas nebija kopmēģinājuma, taču mēs cerējām uz deju svētkos iemantoto dejotāju attapību, un patiešām nenācās vilties, jo katrs atrada savu vietu un nodejoja nevainojami. Gatves deja tika dejota tās senākajā pierakstītajā horeogrāfijā.

Šī diena bija vēsa, bet mūsu atbalstītāji bija parūpējušies par siltu tēju, lai kaut nedaudz sasildītu rekorda uzstādītājus. Pēc pasākuma Rīgas Tehniskās universitātes ēkā tika sapulcināti deju kolektīvu vadītāji, kuriem tika izteiktas pateicības, kā arī katram dejotājam tika pasniegta šokolāde. Kā varēja vērot, daudzi dejotāji turpināja līksmot Vecrīgas kafejnīcās,” sacīja I.Saleniece.

Neatkarīgajiem novērotājiem pasākuma norises dienā bija jāizvērtē dalībnieku reģistrēšanās process, dalībnieku daudzums, dejas ilgums, sinhronitāte un citi parametri, pēc tam to brīvā tekstā aprakstot un apliecinot ar savu parakstu.

„Neatkarīgie novērotāji bija eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ģenerālprokurors Jānis Maizītis, dzejnieks Jānis Peters, Saeimas deputāts un dramaturgs Pauls Putniņš, dziedātāja Ance Krauze, pavārs Lauris Aleksejevs,” pastāstīja I.Saleniece.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Katru vasaru kāds stūrītis krāšņāks

03:00, 8. Sep, 2025
1

Turpinot tradīciju, arī šovasar augustā notika Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkurss “Sakoptākā sēta”. Vērtēšanas komisija – […]

Stāsts nav par skolas solu, bet vērtībām

03:00, 7. Sep, 2025
6

Šovasar par Ungurmuižu rakstīts vairākkārt. Ne kā arhitektūras pērli, kuru skatīt brauc Latvijas iedzīvotāji un […]

Tautas balss

Sludinājumi