Šonedēļ “Druva” veica pētījumu, lai pārliecinātos, cik viegli vai grūti nepilngadīgiem pusaudžiem pieejamas cigaretes.
Ar likumu valstī ir noteikts, ka tabakas izstrādājumus aizliegts pārdot personām, kuras jaunākas par 18 gadiem. Taču izrādījās, ka dzīvē maz kas notiek pēc likuma pantiem.
17 gadus vecais Aleksandrs stāsta, ka viņa vienaudži lielākoties smēķē visi. “Manā klasē smēķē visi. Pārsvarā esam 16 un 17 gadus veci. Savukārt no maniem draugiem smēķē apmēram 95 procenti,” saka puisis. Jautāts, kā viņš un viņa nepilngadīgie klasesbiedri un draugi iegādājas cigaretes, atbild īsi: “Nopērkam veikalā!”
Puisis pārliecinoši stāsta, ka nav nekādu problēmu Cēsu veikalos nopirkt cigaretes. Tās lielākoties vienmēr pārdod. Tikai retu reizi gadās, ka pārdevēja uzprasa dokumentus.
“Es vienkārši ieeju veikalā un nopērku. Jābūt par sevi pārliecinātam, un nevajag izrādīt, ka esi satraucies. Ja gadās situācija, ka nepārdod, eju uz nākamo un nopērku tur. Nav bijusi situācija, ka es visu dienu staigātu pa veikaliem un man nekur nepārdotu cigaretes,” saka Aleksandrs un atklāj, ka pilsētā ir veikali un kioski, kuros viņš iegādājas cigaretes ar 99,9 procentu pārliecību, ka tabakas izstrādājumus te nopirks vienmēr.
Puisis stāsta, ka smēķēt sācis jau no 13 gadu vecuma, un atzīst – īsti nekad nav saskāries ar problēmu, ka nebūtu iespējams tikt pie cigaretēm.
“Kad biju mazāks, pie veikala iedevu naudiņu kādam gados vecākam cilvēkam un palūdzu, lai man nopērk cigaretes. Lielākoties jau cilvēki bija izpalīdzīgi,” smaidot saka nepilngadīgais puisis un atklāj, ka arī tagad nekas nav mainījies.
“Mazāko klašu skolēni parasti iedod naudu kādam pie veikala sastaptam, kurš cigaretes arī nopērk. Šādas situācijas itin bieži var novērot ikdienā pie jebkura pilsētas veikala vai kioska. Neliegšos, arī es esmu mazākiem pircis cigaretes. Man jau no tā rokas nenokrīt, un par savu veselību atbild katrs pats,” saka puisis.
Klausoties puisī, likās diezgan dīvaini, ka pusaudzim pilsētas veikalos tabakas izstrādājumu pirkšanai ir dota zaļā gaisma. Tādēļ “Druva” devās līdzi Aleksandram, lai pārbaudītu, vai tiešām viss ir tik vienkārši, kā nepilngadīgais puisis stāsta.
Sešās dažādās tirdzniecības vietās Aleksandrs mēģināja nopirkt cigaretes, un no visām sešām tirdzniecības vietām viņš patiešām iznāca ar tabakas izstrādājumiem. Puisim pavisam mierīgi izdevās cigaretes nopirkt piecos pilsētas lielākajos veikalos un vienā kioskā, kurš atrodas apmēram 100 metru attālumā no skolas. Pārdevējas īpašu uzmanību puiša izskatam nepievērsa un uzreiz iekasēja naudiņu par pirkumu. Nevienā no veikaliem pārdevējas neuzprasīja puisim uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, lai noskaidrotu nepilngadīgā jaunieša patieso vecumu. Taču pat diezgan kuriozu un prātam neaptveramu situāciju piedzīvojām mūsu pēdējā apmeklētajā veikalā, kurā, stāvot puisim aiz muguras rindā, pārdevējai pajautāju, vai viņai nevajadzētu pirms naudas iekasēšanas uzprasīt pusaudža dokumentus. Pārdevēja neizpratnē paskatījās uz mani un zem deguna noburkšķēja, ka parasti jau prasot gan. Nedaudz apmulsusi viņa tomēr jaunietim dokumentus uzprasīja. Puisis uzrādīja invalīda apliecību, kurā minēts viņa vecums. Bet pat pēc tam, kad pārdevēja apliecību bija aplūkojusi, cigaretes nepilngadīgajam pārdeva. Nezinu, ko tas varētu nozīmēt. Varbūt to, ka pārdevēja, kas ikdienā strādā ar skaitļiem un cipariem, nemāk rēķināt, vai varbūt to, ka viņai ir pilnīgi vienalga, kam cigaretes pārdod?
Pēc nelielā izbrauciena pa pilsētas veikaliem, Aleksandrs vien noteica: “Es taču teicu, ka nebūs nekādu problēmu cigaretes nopirkt!”
Komentāri