Sākumā – privatizācija
Tagad, kad ceturto gadu aktīvi darbojas peldbaseins „Rifs”, sāk jau aizmirsties, ka baseina ēka gadu desmitiem Priekuļos stāvēja neapsaimniekota.
Baseins ir viens no privatizācijas piemēriem, kura īstenošanā rajona padome nekļūdījās, uzticoties uzņēmuma „Feniks Z.G.” biznesa iecerēm, jo tās patiešām bija veidot modernu atpūtas un sporta kompleksu ar baseinu, nevis privatizēto ēku izmantot citiem mērķiem. Jāpiebilst, ka sākums uzņēmējiem nebija viegls. Kamēr ritēja finanšu piesaiste, divus gadus pēc privatizācijas nekas vēl acīmredzams nenotika. Pēc tam pusotrs gads bija jāvelta nolaistās mājas remontam un 25 metrus garā baseina iekārtošanai.
Popularitāti jau ieguvis
Kad tas bija paveikts, uzņēmumam bija jārisina jaunas problēmas – jāieinteresē cilvēki apmeklēt baseinu, jo tikai liels apmeklētāju skaits varēja attaisnot šo biznesa ieceri, kā arī noturēt maksu apmeklētājiem pieņemamā līmenī laikā, kad cenas kurināmajam un enerģijai turpināja pieaugt katru gadu. Aizvadīto trīs sezonu darbība apliecinājusi, ka baseina ēkā sporta un atpūtas komplekss, kurš nemitīgi tiek attīstīts un paplašināts, ieguvis lielu popularitāti. Nācies pat paplašināt ģērbtuves, lai darbdienu vakaros un brīvdienās spētu uzņemt visus apmeklētājus, jo te nāk ne tikai peldēt, bet arī uz aerobiku ūdenī un zālē, citām nodarbībām, uz trenažieru zālēm un izmanto pirtis.
Padomju laikā Priekuļos uzceltā apjomīgā ēka vēl visā pilnībā nav apgūta. Blakus un zem baseina ir pietiekami vietas. Tikai nelielu daļu aizņem šautuve, lai apkalpotu klientus, kuriem ir ieroču nēsāšanas atļauja. SIA „Fenikss Z.G.” valdes priekšsēdētājs Edmunds Grava stāsta, ka baseinā „Rifs” gādāts par jaunumiem ne tikai šim gadam – decembrī 1. stāvā paredzēts atvērt mazo baseinu ar ūdens kaskādēm un vēl divas pirtis, bet arī turpmākajiem gadiem – pirtis būs vēl daudzveidīgākas, domāts arī par āra baseina pievienošanu.
„Taču pats galvenais ir tīrība un sakoptība, personāla laipna attieksme un manis paša aktīva iesaistīšanās komunikācijā ar darbiniekiem un klientiem. Esam ieguvuši klientu uzticību un to jāprot noturēt. Aizvien kompleksā jāpiedāvā kaut kas jauns, bet tas, kas ir, jānotur labā līmenī,” apgalvo Edmunds Grava. „ Tāpēc arī netaupām elektroenerģiju un kurināmo, lai telpās un ūdenī būtu patīkama temperatūra. Uzmanu, lai arī pēc četriem darba gadiem viss telpās izskatītos kā jauns, sekoju tam, lai apkalpojošais personāls strādātu labā līmenī, lai kolektīvā valdītu saskaņa. Ja sākumā es lielu uzmanību veltīju reklāmai, tad tagad tai vispār nepievēršos, jo esmu pārliecinājies, ka visiedarbīgākā reklāma ir no mutes mutē, ko aiznes mūsu apmierinātie klienti. Par baseinu Priekuļos zina ne tikai Cēsu rajonā. Vairs nebrīnos, ja šurp brauc arī rīdzinieki un stāsta, ka to dara tīrības un līmeņa dēļ. ”
Sporta stundas baseinā
„Pamatīgas problēmas pirms četriem gadiem mums radīja fakts, ka sadarboties atteicās skolas. Ja
privatizācijas brīdī rajona padomē mums solīja, ka pašvaldību skolas būs baseina pastāvīgie klienti, tad pirmo gadu pat Priekuļu vidusskolas bērniem nebija lemts sporta stundas aizvadīt baseinā. Pēkšņi bija mainījusies nostāja – skolas, bērnudārzi it kā nevarot pirkt bērniem tikt vajadzīgo pakalpojumu, jo baseins, lūk, ir privāts,” stāsta Edmunds Grava. „Devos uz Izglītības un zinātnes ministriju to noskaidrot. Tur, protams, pilnīgi nedabiska šķita situācija, ka pie skolas beidzot ir uzcelts baseins, bet sporta stundas tajā nenotiek. Esam valstī vienīgais lielais, privātais baseins , kuru neuztur un nedotē no nodokļu maksātāju līdzekļiem, taču pirkt baseina pakalpojumus skolām nav liegts. Malači Priekuļu pagasta padome, katru gadu budžetā atvēlot finanses, lai visām klasēm varētu notikt sporta stundas arī baseinā. Manuprāt, pašvaldībai tas nav dārgi – 11 tūkstoši gadā, jo tas ir nesalīdzināmi ar izdevumiem, kas pašvaldībai būtu vajadzīgi, ja tai piederētu baseins.”
Par baseina klientu pagaidām nav kļuvusi neviena cita skola. Arī Cēsu skolēni uz stundām nebrauc, kaut iespēja ir ģeogrāfiski visai tuvu, lai jauno paaudzi norūdītu, mācot peldēt. To darīt vedina arī Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādātie priekšlikumi par fiziskās sagatavotības veicināšanu „Zinot to, ka peldēt prasme ir viens no faktoriem, kas veicina fizisko attīstību, un ziemās pie mums to arvien retāk var aizstāt ar slēpošanu vai slidošanu, nosūtījām Cēsu domei vēstuli, aicinot atbalstīt skolēnus un sagādājot klasēm iespēju sportot baseinā,” atklāj E.Grava. “Liels bija mans pārsteigums, lasot atbildi. Cēsīs ceļoties jauns bērnudārzs un tur būšot baseins, tāpēc Priekuļu pakalpojums nav vajadzīgs. Vai tad seklajā bērnudārza baseinā peldēsies arī vecāko klašu skolēni?”
Komentāri