Aizvadītās nedēļas nogalē sadalītas “Spēlmaņu nakts” balvas. Labākā aktiera tituls tika cēsniekam Jurim Lisneram par Oskara Vailda lomu “Jūdas skūpstā” un Miku izrādē “Smiltāju mantinieki (Mājas)” Latvijas Nacionālajā teātrī. Sazvanījāmies ar laureātu, lai uzzinātu viņa domas par šo notikumu.
– Pirmo reizi esi atzīts par “Gada labāko aktieri”. Kādas sajūtas?
– Nākamajā dienā uzreiz bija jāiet uz mēģinājumu, tāpēc nav bijis laika apsēsties un papriecāties par balvu. Godīgi sakot, nav jēgas to darīt. Nav labi kaifot par padarīto, jāskatās uz priekšu. Ja, ticis augšā, stāvēsi, priecādamies par balvām, ātri nonāksi apakšā. Līdz šim no zvaigžņu slimības esmu izvairījies, un ceru, ka ies secen arī tagad.
Neliegšu, ka gandarījums par balvu ir. Katrā profesijā tam, ka tiec atzīts par labāko, ir liela nozīme. Jābūt jokainam, lai teiktu, ka man tas vienaldzīgi.
– Lomas, par kurām balvu saņēmi, bija nozīmīgākās karjerā?
– Jā, tās bija vienas no labākajām, bet jāteic, ka arī agrāk bijuši labi darbi, kas varbūt vienkārši netika pamanīti. Latvijas teātros ir daudz labu izrāžu, kritiķiem visas noskatīties nav iespējams. Galvenā balva ir tikai viena, ja kāds bijis kaut nedaudz spilgtāks, loģiski, balva tiek viņam. Neteikšu, ka esmu ļoti izaudzis, ka sasniegta virsotne, varbūt vienkārši zvaigžņu stāvoklis šogad bija labvēlīgs.
– Kā vērtē “Spēlmaņu nakts” pasākumu?
– Nedaudz biju uztraucies, tāpēc neskatījos kā bargs vērotājs. Neteikšu, ka tas bija kaut kas unikāls un neatkārtojams, bet patika, ka viss notika raiti, bez liekas cilvēku pozicionēšanās. Bija interesants jaunā režisora risinājums. Grūti teikt, vai viss attaisnojās, bet dinamika bija laba. Vienmēr var būt labāk, bet režisors ir ar labu potenciālu.
– Bet tik daudz pārspriestā Viestura Kairiša runa?
– Katram ir tiesības uz savu viedokli, arī viņam. Es izteicu gluži pretēju viedokli, kad satiksimies ar Viesturu, draudzīgi pārspriedīsim mūsu viedokļus. Viņš varbūt bija satraucies, jo arī man bijis, ka satraukuma brīžos kaut ko pasaku un vēlāk, to izlasot, domāju, vai tie tiešām mani vārdi. Varbūt viņš pareizi nenoformulēja savu domu, jo neticu, ka Viesturam šis apbalvojums neko nenozīmē. Es viņa izteikumus norakstītu uz satraukumu, nevis viņa strikto viedokli.
– Pie kā šobrīd strādā?
– Pie režisores Indras Rogas iestudējam Gunāra Janovska lugu “Uz neatgriešanos”. Loma nav liela, bet Indra ir režisore, kuras “Smiltāju mantinieku” iestudējumam pateicoties, es ieguvu šo balvu.
Komentāri