Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Dzīvo kā Virzas romānā

Druva
200812091741237038

Arī Mores pagastā ir “Straumēnu” mājas. Un arī šeit saka – Latvijas un mūsu dzīve un nākotne ir zemes strādāšanā. Kūtī ir astoņas piena devējas, pāris rukši nobarošanai, dažas ataudzējamas teles un vistu bariņš. Arī šajā sētā ir ziemas, pavasara, vasaras un rudens darbi.

“Reizēm tiešām ieskatos E. Virzas “Straumēnos”, jo tie ir latviski. Un arī mums liekas, ka dzīvojam un dzīvosim laukos. Šīs ir manas vecvecmātes mājas, un prieks, ka ir darbs, ir piens un gaļa, bērni izskoloti,” tā Ārija Jekimova, kura “Straumēnos” saimnieko kopā ar vīru un dēlu. Ārija atgādina, ka lauku ikdienai ir savs un neatkārtojams ritms, tajā ir daudz darāmā, sanāk arī steigties, bet nav tādas trauksmes.

“Nav tik lielu bažu, kas ar tevi būs rīt. Kas notiek apkārt? Divus gadus pastāv firma, izput un cilvēki paliek bez darba. Viņi domājuši, ka būs viss, un pēkšņi nav nekā. Zemnieks, turot lopus, strādājot zemi, ir stabilākā situācijā. Lauku sētā paēdis pats, bērni paēduši, skolā palaisti un vēl kaut kam paliek,” saka Ārija, un tas – kaut kas – ir lietas, kas vajadzīgas un reizē sagādā prieku. Ārija atzīstas, ka beidzot iet autovadītāju kursos, ka drīz tiks pie tiesībām, viņa atzīstas, ka četri suņi sētā arī ir prieks.

“Trīs takši ir tikai mīlēšanai, lutekļi. Reizi nedēļā braucu uz veikalu un pērku gan kaulus, gan vistu kaklus. Sevi tā ar kārumiem nelutinu,” tā Ārija un stāstīja, ka tāpēc “Straumēnu” pastkastē iekrīt ne tikai “Druva”, “Latvijas Avīze” un “Praktiskais Latvietis”, bet arī dzīvnieku mīļotāju izdevums “Astes”.

“Dzīve pašlaik nav viegla, bet nav arī bezcerīga. Saimniekoju kopš jaunības un darīšu tā joprojām. Kas tracina? Tas, ka izveidoja novadu, bet tagad grāmatvedība būs jāved ne tikai uz Siguldu, bet jau Rīgu. Nesaprotu, kāpēc pilsētniekiem uz pusi liesāks piens jāpērk par 60 santīmiem litrā, bet mums maksā 13 ar pusi? Tā ir traka starpība, bet ar šo situāciju jau sadzīvojam gadiem, un tāpēc jau neraudāšu,” tā “Straumēnu” saimniece, kura priecājas, ka nupat dīķis savizējis un āres rotā sniega kupenas. Tieši tagad bērzu zari vizuļo, bet tik vien būs kā elpu ievilkt, kad tie no jauna dzīs pumpurus un ziedu skaras.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi