
Vārds, uzvārds: Benita Zvejniece Nodarbošanās: sabiedriskā kārtā organizē pagasta audēju darbu. Tituls: „Par Vecpiebalgas ieaušanu lakatos” Moto: Censties dzīvot ar pozitīvām domām. Jādomā uz priekšu.
Vecpiebalgas lielie lakati un segas patlaban skatāmi valsts svētkiem veltītā izstādē Briselē. Pēc tam tie ceļos uz Prāgu, tad Grieķiju. Tos savā brīvajā laikā darinājušas vecpiebaldzietes.
“Esam 15, kurām patīk aust,” saka Benita Zvejniece, kurai izdevies piesaistīt līdzekļus, lai šie lakati taptu. Valsts Kultūrkapitāla fonda projektus izvērtējot, vecpiebaldzēnu īstenotais tika atzīts par vienu no labākajiem. Arī Nīderlandes KNHM projektā tika gūts finansiāls atbalsts. Benita rakstīja projektus, rosināja sievas darboties, bet par to, lai tie būtu īsti piebaldzēnu, gādāja Dagnija Kupče. “Aušana nav bizness, bet vaļasprieks. Darbus pašas gandrīz neredzam, tie ceļo pa izstādēm, par vešanu lielākoties maksājam pašas. Bet ir prieks. Projektu konkursos iegūtais finansējums tiek izmantots materiālu iegādei,” stāsta audēju kopā turētāja un atklāj, ka audējas iegādājušās vecas Viļumsona stelles, kuras jāremontē. Ir tikai viens meistars Latvijā, kurš var palīdzēt, uz viņu tiek gaidīts rindā. Kad
varēs strādāt uz šīm stellēm, darbi veiksies ātrāk.
“Mēs esam komanda, tāpēc arī mums sanāk,” gandarījumu pauž Benita un uzsver, ka audēju kopā nav tikai pensionāres, kā varbūt kādam šķiet, arī pēc desmit gadiem Vecpiebalgā būs kas auž.
Kas Piebalgas lielajos lakatos ir tas īpašais, ka par tiem ieinteresējušies citās zemēs? “Lielais lakats pie mums atnācis cauri laiku laikiem. Tikai tas mainījis pielietojumu. Kādreiz ziemā sievietes tinās lielajos lakotos, tajos sedzās, braucot kamanās, tina bērnus. Mūsdienās lielais lakats, darināts no smalkāka
materiāla, labi izskatās pie vakartērpa. Lielos lakatus auž no zīda, no lina, ar pērlītēm, lai būtu moderns. Tos izmantojam kā pledus, liekam arī virs mēteļa,” stāsta Benita un turpina: “ Lielie lakati ir bagāti ar krāsu salikumiem. Kaut Piebalga ir pelēcīgāka, arī tajā ir pa kādai spilgtākai līnijai. Atjaunojot vecos lakatus, pārsteidza to spožums. Atkārtoties nav iespējams. Ja lins ir pelēks, tad lakata, kuru pārsvarā auž no vilnas, krāsas atklāj Piebalgas dvēseli.”
Benitai tuvāki latviskie toņi – brūns, zaļš, arī kāda oranža, sarkana dzirkstelīte šajā zemes ritmā. Vecpiebalgas audēju stellēs jau uzvilkti brunču audumi. Nākamgad viņas ķersies klāt tautastērpu darināšanai. Dziesmu svētkos, kur izstādē bija skatāma Piebalgas tautas tērpu kolekcija, vecpiebaldzietes pārliecinājās, ka Latvijā svētku reizēs trūkst tautastērpu. Viņu darinātos tērpus aizņēmās koncertos, arī valdības vīri pieņemšanās.
Kāpēc Benitai patīk aust? Arī šodien atbildes nav. Pirms 20 gadiem, kad par padomdevēju audējām atnāca Dagnija Kupče, pulciņā tika meklētas jaunas dalībnieces. Benita aizgāja. Droši vien aiz intereses, jo līdz tam pat kārtīgi stelles nebija redzējusi. Pirmo noauda jostu, kā toreiz likās, ļoti garu. “Tad jau bija jāķeras klāt šatiera segai. Audu, nesaprazdama, ko īsti daru. Vidzemes konkursā tā dabūja balvu “Sudraba adata”,” stāsta Benita un piebilst, ka laikam jau kaut kam pašā ir jābūt, lai austu.
Aptaujas “gada cilvēks 2008” laureāti * “Gada cilvēks 2008” – Eva Sietiņsone-Zatlere * Jānis Goba – „Par sabiedrības uzticības stiprināšanu policijai”. * Tomass Kozlovskis – „Par starptautiskiem panākumiem mūzikā”. * Lauris Sildniks –
„Par jauniešu dzīves rosināšanu”. * Vēsma Johansone –
„Par vēstures izzināšanu un jaunatnes audzināšanu”. * Aija Rīvīte –
„Par cilvēku ar redzes traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā”. * Benita Zvejniece – „Par Vecpiebalgas ieaušanu lakatos”.
Komentāri