Jāatzīst, ka bērnībā skandētais dzejolītis par to, ka gads ir balts no abiem galiem, arvien mazāk atbilst patiesībai. Tie baltie gali pazuduši, un gads tāds zaļi pelēcīgs paskrien garām. Tomēr to baltumu gribas, tā brīnišķīgā sniega sajūta ir nepieciešama. Kaut nedaudz, bet tomēr. Kad izdodas sasmelties sniega un saules gaišumu, arī paši paliekam gaišāki un labestīgāki.
Atskatoties uz aizejošo gadu, jāatzīst, 2008.atkal ieies valsts vēsturē. Tiesa, pagaidām grūti prognozēt, kādas sekas tas atstās, jo skaidrs, ka Saeimas deputātu pilnmēness naktī sastrādāto izjutīsim vēl ilgi. Tagad būtu interesanti pajautāt, vai viņi vispār saprata, par ko balso? Bet lai nu tas paliek uz viņu sirdsapziņas.
Vēl šis bija Olimpiskais gads, kad Latvija ierakstīja arī savu vārdu sporta vēsturē, izcīnot pirmo Olimpisko zelta medaļu BMX sportā. Mūsu pašu kaimiņu puika Māris Štrombergs pierādīja, ka ar cīņas gribu un maksimālu pašatdevi var izgriezt pogas amerikāņiem, kuri pamatoti cerēja uz šo medaļu.
Šī gada atmiņas pārsvarā tādas sportiskas. Notika arī Latvijas olimpiāde, kurā laikam jau pēdējo reizi vienotā komandā startēja rajonu sportisti. Tomēr lielākais piedzīvojums bija iespēja klātbūtnē vērot pasaules čempionātu biatlonā sniegotajā Zviedrijas pilsētā Estersundē. Lai arī bija februāris, Latvijā par sniegu varējām vien sapņot, tāpēc šī bija lieliska iespēja izbaudīt tik tīkamo sniega sajūtu. Liela daļa dienas gan pagāja biatlona stadionā un preses centrā, tomēr brīvajos brīžos bija baudījums vienkārši paklīst pa sniegoto pilsētu, pavērot, kā vietējie un iebraucēji izbauda ziemu.
Pāri visam gan bija sports. Un jāteic, ka klātbūtnē atklājās pavisam jaunas nianses. Jā, televīzijā varbūt var labāk izsekot līdzi līderu sniegumam, bet iespēja redzēt līdzjutēju aktivitāti un atraktivitāti, pavērot klātienē pasaules labākos biatlonistus, pat iztaujāt viņus, tas sniedz pavisam citu iespaidu. Jutos gluži kā visas valsts preses pārstāvis, jo neviens cits no rakstošajiem medijiem nebija pārstāvēts. Domāju, ka šo pienākumu izpildīju godam, jo vismaz “Druvas” lasītājiem bija plaša informācija par Zviedrijā notiekošo. Pāršķirstot februāra laikrakstus ar reportāžām no Zviedrijas, atkal ar prieku varu izdzīvot šo laiku. Bet apskatot fotogrāfijas, kurās redzamas arī sniega klātās Estersundes ielas, parki un aizsalušais
ezers, varu kaut nedaudz remdēt dabas gaišuma trūkumu un atmodināt cerību, ka reiz taču atkal tas gads būs balts no abiem galiem.
Komentāri