Zaubes katlumājā ar koksni kurināmo apkures katlu nomainījuši četri zemes siltumsūkņi, kas skolu un citas pagasta ēkas apgādā ar siltumu.
Zaubes pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Lācis atzīst, ka siltumpiegādes jomā ne pirmo reizi jūtas kā pionieri.
„Pirms daudziem gadiem pirmie uzstādījām katlu, kuru kurina ar zāģu skaidām. Tolaik kokapstrādes uzņēmumu un zāģētavu bija tik daudz, ka tiem nebija kur likt skaidas. Sākumā tās mums deva bez maksas. Vēlāk cena zāģu skaidām bija 20, 40, 80 santīmi par beramo kubikmetru, kamēr nu jau tā uzkāpusi līdz astoņiem latiem,” saka V. Lācis.
Komunālās daļas vadītāja Valda Veisenkopfa turpina: „Rezerves katls mums arī patlaban kurināms ar malku, taču pašlaik siltumu gādā četri uzstādītie zemes siltumsūkņi. Priecājamies, ka esam ielekuši pēdējā vilcienā. Kokzāģētavas pamazām izput. Kur vairs ņemtu zāģu skaidas? Jau pagājušajā gadā brīžiem radās problēmas ar kurināmā iepirkšanu.”
Priekšsēdētājs stāsta, ka lauks aiz katlumājas pilnībā tika uzrakts, spirālveidā ieraka caurules kopumā 15 kilometru garumā.
„Siltumsūkņu princips ir vienkāršs un sen zināms. Kad mācījos vidusskolā, par šāda veida siltuma ražošanu jau runāja. Krievijā padomju laikos parādījās pirmie siltumsūkņi, bet tiem nebija efektīvu kompresoru. Šobrīd no plus četriem grādiem zemē siltumsūkņi uzdzen siltumu līdz plus 60 grādiem. Ja mūsu aprēķini apstiprināsies, būsim ieguvēji, kaut ņemts kredīts. Bet šobrīd vēl grūti ko spriest, jo pirmo rēķinu gaidām,” saka V. Lācis un skaidro, ka Zaubē izveidota kombinētā sistēma, jo ir uzstādīti arī gaisa siltumsūkņi, kas dod siltumu sporta zālei. „Mēs riskējām. Tiesa gan, par skaidu cenām mums vairs nav jāuztraucas, bet par elektrības cenu kāpumu gan,” atzīst priekšsēdētājs un skaidro, ka līdz ar jaunās siltumapgādes sistēmas ieviešanu darbu nācies uzteikt arī četriem kurinātājiem.
„Mūsu katlumāju regulē speciālisti no Rūjienas, izmantojot internetu. Paši varam uzzināt, sistēma strādā vai ne, bet darbiniekiem katlumājā vairs diendienā nav jābūt. Līdz ar to četri kurinātāji darbu zaudēja,” saka V. Lācis un bilst, ka uzstādītie četri siltumsūkņi ar siltumu nodrošina skolu, sporta zāli, internātu un vienu dzīvojamo māju.
Siltumsūkņu uzstādīšanai pašvaldība iztērējusi 140 tūkstošus latu.
„Ceram, ka būsim ieguvēji. Turklāt, cik zināms, nevienā citā pašvaldībā šāds apsildīšanas veids vēl nav ieviests. Jā, daudzi privātie gan šādi jau savus mājokļus apsilda un ar rezultātu ir apmierināti,” piebilst V. Lācis.
Komentāri