Piektdiena, 3. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Mans dzimtais pagasts

Druva

, pensionāre

Dzirdu, ka daudzi priecājas: “Būsim Amatas novadā, paliks skola, būs darbs. Bet, braucot no Cēsīm, autobusā mana blakussēdētāja, Amatas novada iedzīvotāja, izteicās: “Mēs esam bagāti, mums nekā netrūkst. Kam vajadzīgi nabagi, kā Skujenē. Tur daudz bezdarbnieku.” Esmu Skujenes pagasta iedzīvotāja, uzaugusi, mācījusies, strādājusi vienā vietā – Sērmūkšos. Te ir manas tēva, tēva brāļa, tēvatēva mājas. Te ir mana dzimtene! Māte bija kosēniete, dzimusi un augusi Sviestiņkrogā, krodzinieces meita. Bet Sērmūkši jau izzuduši. Svaidīti kā kuģis jūrā, vienoti pie Bānūžiem, tad atdalīti atpakaļ līdz Amatas upei, “Sadarbēm” Skujenē. Tad pievienoti Taurenei, tad atpakaļ pie Skujenes. Tālāk pie Vecskujenes, Kosas, Ļauļēniem.

Mainījušies priekšnieki, atbildīgie darbinieki, tikai es no 17 gadu vecuma strādāju Sērmūkšos, sasniedzu pensijas vecumu vienā darba vietā savā dzimtajā ciematā.

Tagad būsim Amatas novadā, turpat Nītaure, Zaube. Vēl pēc gadiem varbūt Amerikā, Krievijā vai citā valstī? Kam tas izdevīgi? Tikai ne mums, iedzīvotājiem. Bija labi savā ciemā. Savs klubs, skola, pasts, veikals, aptieka, doktorāts, ēdnīca, frizētava, bibliotēka, visu nevaru uzskaitīt. Tagad būs jāmēro kilometriem pa neasfaltētiem, grambainiem, slideniem ceļiem. Daudzi paliks bez darba. Veciem ļaudīm vispār jāatsakās no pasākumiem, kultūras dzīves. Bet arī televīzija, radio, laikraksti ierobežoti, internets ne katram pieejams.

Biju jau iedzīvojusies Skujenē, kaut tomēr mūs, sērmūksiešus, uzskatīja kā ciemiņus. Gribēju reiz Skujenē piedalīties kādā pulciņā, bet man kāda kundze atbildēja: “Jūs pašas Sērmūkšos varat veidot kādu savu pulciņu!” Man ar to bija skaidrs, ka esam Skujenē sveši un lieki. Tagad, cienījamā Skujenes kundze, Amatas novadā jūs būsiet manā lomā.

Priecājos par visu, kas sakrāts nostrādātajos gados dzimtajā ciemā vienā darba vietā. Priecājos par visu, ko šajos gados esmu saņēmusi no Skujenes pagasta. Stāv ielūgumi, pateicības, dāvaniņas ar Skujenes uzrakstiem, fotokartītes, apsveikumi. Tā būs atmiņa par pavadīto laiku Skujenē. Žēl jauno, tie nezina un nesaprot, tic solījumiem, visam. Turieties, nepadodieties, lai veicas! Tiksimies Amatā! Spēku skujeniešiem, jo arī es, sērmūksiete, esmu pārtapusi par skujenieti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi