Vižņu iešana Gaujā nav ikdienišķa parādība, šo savdabīgo un krāšņo dabas procesu var redzēt tikai laikā, kad upe sāk aizsalt. Gaujas Nacionālā parka (Gaujas NP) speciālisti aicina interesentus doties pie upes un vērot vižņus, kas šinīs dienās vērojami. Atkarībā no auksta laika iestāšanās, vižņi Gaujā veidojas no novembra sākuma līdz pat februārim. Ja novērojams ļoti auksts laiks, kā pašreiz, tad jau dažās dienās vižņu kļūst tik daudz, ka tie sablīvējas un upe aizsalst.
Gaujas NP speciāliste Rita Jakovļeva skaidro, ka, atrodoties vižņu iešanas tuvumā, var sadzirdēt savdabīgu čaukstēšanu. Tā rodas, vižņu kopām rīvējoties vienai gar otru, kā arī gar upes krastu, kur veidojas ledus joslas jeb piesalas.
Vižņi Gaujā bija novērojami arī janvāra sākumā, tomēr upe aizsala, bet jau janvāra vidū bija manāma pirmā ledus iešana. Tagad jau vairākas dienas Gaujā atkal iet vižņi.
Par vižņiem tiek dēvēti nelieli ledus kristāliņi, kas veidojas, aukstajam ziemas gaisam atdzesējot ūdeni un ūdens virskārtas temperatūrai sasniedzot 0 grādus. Kristāliņi, salīpot kopā, veido apaļas formas veidojumus. Aukstā laikā process turpinās – veidojas vižņu kopas, aptuveni 2-5m diametrā.
Komentāri