Reti notiek, ka teātra direktors iejūtas dramaturga lomā un uzraksta aktuālu lugu par mūžsenu tēmu. Tieši tā ir noticis Valmieras drāmas teātrī, kurš izrāda Evitas Sniedzes mūsdienu ainiņas par blaumanisku Kristīnes un Edgara tēmu izrādē “Līdz pavasarim”.
Skatītāji kļūst liecinieci attiecību drāmai kādā mazpilsētā. Mūsdienu Kristīni sauc Beatrise (atveido jaunā aktrise Inga Siliņa). Viņas dzīves divi vīrieši – karstgalvis, neveiksminieks un pudeles brālis, bet reiz tik mīlētais Stefans (Krišjānis Salmiņš) un vīrietis ar dzīves pieredzi, ķirurga talantu un stāvokli sabiedrībā, kurš piedāvā visu, kas viņam ir un būs – Valters (Tālivaldis Lasmanis). Kam par labu nosvērsies Betas sirds, paliek atklāts līdz pašām izrādes beigām. Par to parūpējusies ne vien lugas autore, bet arī režisors Oļģerts Kroders.
“Izrāde patiešām bija aizraujoša un lieliski apliecināja, ka gadsimti nāk un iet, bet cilvēku vājības un jūtu uzplūdi arvien paliek tie paši. Blaumanim bija taisnība un arī Evitai Sniedzei. Man tikai nepatika, ka izrādes sākumā tika rādīta filma “Purva bridējs”. Pārāk jau nu tieši vilktas paralēles ar slaveno Blaumaņa darbu tēmu,” vērtē vaivēniete Inga Andersone.
” Uz skatuves koncentrētā veidā, ar mākslinieciskiem līdzekļiem parādīts tieši tas, kas patlaban notiek. Mana darba vieta ir pretī līdzīgai mazpilsētas kafejnīcai, kāda bija izrādē, kur regulāri iegriežas tādi Stefani – laimes meklētāji ārzemēs, pēc kāda laika atgriezušies dzimtajā pusē, un daļa tiešām kā neveiksminieki. Viņi atkal Cēsīs meklē atstāto laimi un mīlestību. Kaislības sit augstu vilni, jo viņu prombūtnē dzīve nav stāvējusi uz vietas,” analizē cēsnieks Druvis Meluškāns. “Vienīgais, ko kritisku varu teikt – mani neapmierināja izrādes beigas. Es esmu rīcības cilvēks, tāpēc man nepatīk nenoteiktība, bet tieši tā mīlas trijstūrī palika.”
“Lai kāds būtu stāsts, man patīk, ja tam ir īsts nobeigums – tā teikt, nomira vai izdzīvoja, bet ir rezultāts. Taču režisors atstājis atvērtu nobeigumu – domājat, ko gribat. Šķiet, Betas skaistums neatstāja vienaldzīgu arī jauno katoļu mācītāju Jāni (Ģirts Rāviņš),” bilst I. Andersone. “No aktieriem man visvairāk patika sekot līdzi Agra Māsēna spēlei. Šoreiz viņa varonis bija mazliet klīrīga personāža lomā, bet pavisam nesen viņu redzēju satricinošajā Indrānu tēva lomā.”
“Biļetes uz izrādi saņēmu kā Valentīndienas dāvanu , lai gan braucu absolūti nezinot, ko teātris rādīs, aktierspēle un tēma man pilnīgi apmierināja. Tas bija labs teātris un arī dāvana,” atklāj D. Meluškāns.
Komentāri