Latviešu virtuvē iecienīti pākšaugi ir pupas un zirņi, taču, izdzirdot vārdu “lēcas”, liela daļa neizpratnē rauc uzacis. Pirmais, kas nāk prātā, ir optikā izmantotās lēcas, taču lēcas ir arī pākšaugi, kas turklāt tiek uzskatīti par vienu no vecākajiem kultūraugiem. Lēcas bijušas pazīstamas jau senajā Ēģiptē, kur tās izmantotas miltu veidā maizes cepšanai. Visplašāk lēcas audzē Vidusjūras valstīs, Amerikā un Kanādā.
Ātri pagatavojamas
Veikalos iegādāties var zaļās, dzeltenās un sarkanās lēcas. Nopērkamas arī bioloģiski audzētas. Formas ziņā tās ir nelielas, apaļas un plakanas. Taču garšas ziņā tās ir līdzīgas zirņiem un pupām. Īpaši jau šķelto zirnīšu biezenim. Tomēr ne visiem lēcas garšo tikpat labi kā Latvijā audzētie pākšaugi. Iespējams, tādēļ, ka nav pierastas. No lēcām iespējams pagatavot salātus, zupas, biezeņus, kā arī dažādus pamatēdienus. Tās var arī diedzēt.
Ja salīdzina ar pupiņām vai zirņiem, lēcu pagatavošana aizņem ievērojami īsāku laiku, ap 15 – 30 minūtēm. Lēcas pirms vārīšanas var pāris stundas izmērcēt, tomēr labi izvārās arī bez mērcēšanas. Receptēs rodami ieteikumi vienu glāzi lēcu apliet ar trim glāzēm karsta ūdens un vārīt 15 – 30 minūtes. Sāli pievienot ieteikts tikai pašās beigās. Lai lēcas būtu garšīgākas, vārot iespējams pievienot nedaudz sviesta.
Bagātas ar olbaltumvielām
Tiek atzīts, ka pākšaugi no augu valsts produktiem satur visvairāk olbaltumvielu, turklāt tās ir būtisks proteīna, minerālvielu un šķiedrvielu avots. Pākšaugi, tai skaitā lēcas, ir neatņemama veģetāriešu ēdienkartes sastāvdaļa, īpaši tādēļ, ka ar tiem iespējams aizvietot gaļas un zivju ēdienus.
100 gramos lēcu ir aptuveni 25 g olbaltumvielu, taču atsevišķās šķirnēs pat līdz 60 g. Šajā daudzumā lēcu ir arī apmēram 50 g ogļhidrātu. Tās satur kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi, A, PP un B grupas vitamīnus.
Uztura speciālisti uzsver – lai uzlabotu pākšaugu olbaltumvielu vērtību, tie jālieto kopā ar citiem olbaltumvielām bagātiem dzīvnieku vai augu valsts produktiem.
Garšīgi un sātīgi
Visvienkāršāk no lēcām ir pagatavot biezeni. Lēcas, īpaši jau sarkanās, vāra ūdenī, ik pa laikam pamaisot, līdz tās ir mīkstas un izšķīdušas. Vārot var pievienot arī sviestu. Pēc garšas pievieno sāli. Šādu biezeni iespējams ēst vienu pašu vai ar apceptu speķi. Taču kā piedevu var izvēlēties nevis gaļu, bet gan sasautēt apceptus sīpolus ar konservētiem tomātiem.
No lēcām iespējams pagatavot arī citus ēdienus. Piedāvājam dažas receptes.
Vienkāršie salāti ar lēcām
200 g lēcu izmērcē un novāra, noskalo aukstā ūdenī un notecina. Pievieno sakapātu sīpolu, sāli, piparus, divas līdz trīs ēdamkarotes augu eļļas un nedaudz citronu sulas. Sastāvdaļas samaisa un atstāj uz stundu ledusskapī.
Lēcu salāti ar vistu aknām
Izmērcē 100 g lēcu un vāra ūdenī, kam pievienots sīpols, krustnagliņa un lauru lapa. Kad lēcas mīkstas, garšvielas izņem. Lēcām pievieno nedaudz sinepju, sāli, piparus un saspiestu ķiploka daiviņu. Piejauc divas ēdamkarotes augu eļļas. 200 g vistu aknu izsautē, atdzesē. Lēzenā salātu traukā kārto Ķīnas kāpostu lapas, tām virsū – lēcas un aknas. Sautēta gaļa ar dārzeņiem un lēcām
500 g cūkgaļas filejas sagriež nelielos gabaliņos, apcep un sautē kopā ar rupji sagrieztiem sīpoliem, burkāniem un papriku. Kad gaļa gandrīz gatava, pievieno divas glāzes vārītu lēcu, pārlej ar ūdeni un uzvāra. Pēc garšas pievieno sāli un piparus. Ja garšo brokoļi, tad sautējumam var pievienot tos. Sagatavojusi Māra Majore – Linē
Komentāri