Cilvēki allaž bijuši māņticīgi. Kāpēc 13. datums ir nelaimīgs, tagad neviens skaidri nevar pateikt. Saskaņā ar kādu skandināvu leģendu esot bijuši 12 pusdievi, tad parādījies 13., vārdā Lokijs. Viņš kļuvis par sātanu, briesmoni un nelaimes vēstnesi. Daži skaidro, ka Svētajā vakarēdienā bijuši 13 dalībnieki, un tieši 13. bijis Jūda.
Tikpat plaši izplatīta arī ticība nedēļas laimīgajām un nelaimīgajām dienām, un lielākā daļa
saistīti ar laiku, kad nedēļu sāka skaitīt pēc romiešu parauga, sesto dienu (Friday) nosauca par godu dievietei Frigai jeb Greijai, kas senajiem skandināviem bija tas pats, kas romiešiem Venera. Tā radās piektdiena (Friday) – dievietes Frigas diena.
Skandināvi piektdienu uzskatīja par pašu veiksmīgāko nedēļas dienu, bet kristieši gluži otrādi – par nelaimīgāko. Tieši piektdienā Kristus tika sists krustā. musulmaņi apgalvo, ka Ādams ticis radīts piektdienā, un pēc leģendas Ādams un Ieva aizliegto augli baudījuši piektdienā un arīdzan nomiruši piektdienā.
Māņticīgi ļaudis uzskata – 13. datums iekrīt piektdienā, tad tā ir pagalam neveiksmīga diena.
Par bailēm no šī datuma pirmo reizi rakstīts 1911.gadā. Tomēr ir daudz spekulāciju, kad ir pirmsākumi šai māņticībai. Par to radītas pat vairākas teorijas. Viena no populārākajām – 13 ir nelaimīgs skaitlis un piektdiena nav veiksmīga diena.
Komentāri