Sestdiena, 4. oktobris
Vārda dienas: Elza, Ilizana

Cēsu tirgū vairāk zemnieku produkcijas

Druva
200903171828113618

Valmieras rajona zemnieku saimniecībā “Mazdzērvītes” izslauktais piens un akciju sabiedrības “Trikātas siers” produkcija atradusi leti un pircējus.

Uzņēmuma vadība “Druvai” stāstīja, ka piena pārstrādes uzņēmumi viens otram ir pieteikuši sīvu konkurenci vietējā tirgū.

“Mums visiem šeit ir vēlme noturēties, tāpēc meklējam visus iespējamos risinājumus. Nesen “Trikātas siers” produkcijas tirdzniecību sāka Valgā. Tā ir maza tirgošanās vieta, bet tomēr niša, jo mums ir vajadzīgs pircējs, lai pārlaistu šo laiku. Tāpat visu laiku domājam par produktu daudzveidību, tāpēc piedāvāsim ne tikai garšīgu sieru, bet varēs pie mums nopirkt arī sveramo biezpienu,” sacīja a/s “Trikātas siers” valdes priekšsēdētājs Gundars Kleinbergs un piebilda, ka arī viņš vada šo uzņēmumu ar pārliecību – Latvijai ir nepieciešama zemkopības nozare, piena lopkopība un ražošana no vietējām izejvielām.

“Uzskatu, ka situācija ir smaga, bet ne bezcerīga. Ir tāds filozofisks domu grauds par sili, kurai reiz būs apakša. Kad pret to atsitīsimies, tad sekos augšupeja. Ir šis laiks jāizdzīvo, jāmeklē katra iespēja ražot un pārdot, kaut iedzīvotāju pirktspēja dikti krītas,” sacīja G. Kleinbergs un piebilda, ka iedzīvotāji saka – ir krīze, bet piena ražotāji un pārstrādātāji šo situāciju kā kaleidoskopu likuši kopā un atraduši vairākus apstākļus, kāpēc tieši piensaimniecības nozarei ne tikai Latvijā, arī citās Eiropas un pasaules valstīs ir smagais gads.

“Ir samilzušas vairākas lietas – finanšu krīze pasaulē, kas ietrāpījusies laikā, kad ir piena produktu pārpilnība pasaules tirgos. Tā notiek reizi septiņos, desmit gados, un šoreiz arī tas nāk pār mūsu galvu. Tāpēc Eiropa dempingo cenas, un mūsu tirgū nonāk lēts Eiropas siers. Tajā pašā laikā uz nulles ir pieprasījums pēc mūsu produkcijas ārējos tirgos. Tuvējās kaimiņvalstīs – Polijā, Zviedrijā – devalvēja nacionālo valūtu, un tas nozīmē, ka imports ir kļuvis neiespējams, ” situāciju raksturoja G. Kleinbergs un piebilda, ja citās valstīs valdība šādās situācijās darbojas konstruktīvi, tad pie mums rīcība ilgstoši bijusi neprasmīga.

“Tika celti nodokļi, samazināti iedzīvotāju ienākumi. Tagad mēs savu preci varam reklamēt, iespiest bukletus un rakstīt par sevi visās avīzēs, bet iedzīvotājs uzķeras uz vienīgo reklāmu – atlaidi cenai veikalā,” tā Gundars Kleinbergs, kura vadītais uzņēmums cieši sadarbojas ar lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Trikāta KS”, kas dibināta 2003. gadā, apvienojoties 11 lielākām un mazākām Valmieras rajona zemnieku – piena ražotāju saimniecībām.

Arī zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes” ir šīs kooperatīvās sabiedrības biedri un zemnieki, kuri jau ilgstoši strādā piensaimniecības jomā. Saimniecībā ir viena no lielākajām govju fermām Vidzemē. Tajā pašā laikā arī “Mazdzērvīšu” saimnieki februārī piedalījās zemnieku protesta akcijās Rīgā, sakot, ka Zemkopības ministrijai un valdībai kopumā savas kompetences ir jāizvērtē un jārod iespēja atbalstīt laukos dzīvojošos un strādājošos cilvēkus, jāuzņemas arī līdzatbildība par banku politiku valstī un uzņēmējdarbības noplacināšanu.

“Nekas jau nemainās, bet jādomā, ka būs labāk. Ir jauna valdība, un varbūt tā pildīs solīto, ka līdz ar banku glābšanu domās par uzņēmējdarbības attīstīšanu, jo citādi man kļūst skumji, kad parunājos ar kolēģiem no vecās Eiropas – viņi nesaprot, kāpēc tā paši esam izzaguši un kaitējuši savai Latvijai. Pēc daudziem rādītājiem mēs esam iepakaļ Eiropai, iepakaļ Amerikai. Bet ja kļūsim iepakaļ Krievijai? Krievija ļoti aizsargā savu tirgu. Ja varam ievest piena produktus, tad ar milzu ievedmuitu. Te var diskutēt par demokrātiju, bet viņi zina, ka saviem ražotājiem ir jādod priekšroka,” sacīja Kocēnu pagasta “Mazdzērvīšu” saimnieks Jānis Ločmelis, kurš apstrādā 250 hektārus zemes un kura fermā ir 200 lopi, no tiem apmēram puse slaucamo govju.

“Mēs priecājamies, ka cēsnieki pērk mūsu pienu, ka pērk Trikātas produkciju, jo tas nozīmē, ka viens otru atbalstām. Šāda tirgošanās mūsu problēmas neatrisina, bet tas ir vairāk nekā nekas. Ja mums nepietiek ar to cenu, kādu dod pārstrādātājs par litru, ja cēsnieks vairs nav gatavs pienu un tā izstrādājumus pirkt par tik augstu cenu, kāda ir veikalos, tad šī ir kaut īslaicīga izeja. Mēs nākam pretim mūsu cilvēkiem, jo man liekas, ka pirkt četrus procentus treknu un olbaltumvielām bagātu pienu par 40 santīmiem litrā ir vērtīgāk. Tad arī mājās vārīta putra būs garšīgāka,” sacīja Jānis Ločmelis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi