
Zemnieku saimniecība „Jaunzemi” Raiskuma pagastā audzē liellopus un cūkas. Gaļu saimniecības īpašnieks Jānis Plūme pārdod Cēsīs savā veikalā „Pie Plūmes”.
Veikalam ir pastāvīgo klientu loks, pieprasījums ir liels. J. Plūme stāsta: „Mums svarīgi, lai gaļa būtu pēc iespējas ekoloģiski tīrāka un garšīgāka. Kvalitāti ietekmē arī tas, kādā vidē jaunlops un cūka augusi, kādu barību ēdusi, arī tas, kā dzīvnieks tiek nokauts. Svarīga ir labvēlīga vide, lai dzīvniekam nav jāizjūt stress. Ja bijis stress, gaļa ir sarkanīga un tumšāka.
Man ir prasīts, vai veikalos gaļu apsmidzinām ar kādu vielu, lai tā izskatītos svaiga un skaista, kā to dara, nezinu un pat nevēlos zināt, un, protams, neko tādu nedarītu. Man ir ļoti būtiski, lai gaļa būtu pēc iespējas svaigāka un dabiskāka. Veikalā pārdodam arī pašu audzētos kartupeļus. Saimniecība nav sertificēta kā bioloģiska, tomēr kartupeļi ir ekoloģiski tīri, jo nav migloti pat pret lakstu puvi, ne arī citām slimībām un kaitēkļiem. Tas mums ir svarīgi.”
Ja agrāk nedēļā iztirgota puse jaunlopa, tagad apmēram divu jaunlopu gaļa. Zemnieks atzīst: „Tagad, iespējams, neiegādājas elektropreces, būvmateriālus, bet gaļu gan pērk. Latviešu tauta tomēr ir „gaļēdāji”. Daudzi bez tās nemaz nevar iztikt. Lai būtu spēks, gaļu vajag.”
J. Plūme atklāj, ka ir vērojamas izmaiņas gaļas veida pieprasījumā. Vēl pirms gada cūkgaļa bija pieprasītāka, tagad pieprasījums pēc cūkgaļas un jaunlopa gaļas ir vienāds. J. Plūme vērtē, ka izmaiņas skaidrojamas ar jaunlopa gaļas popularitātes palielināšanos. Tiek uzskatīts, ka tā ir veselīgāka nekā cūkgaļa, turklāt tā ir liesāka.
Veikalos tirgotā liellopu gaļa ir no jaunlopiem, kuru vecums nepārsniedz pusotru gadu. Lopi tiek kauti a/s „Ruks”, un jau nākamajā dienā gaļa nokļūst uz veikala letes.
Pērn zemnieku saimniecībā uzbūvēta jauna kūts un palielināts jaunlopu skaits, to ir vairāk nekā 200. Tādēļ pieprasījums pēc jaunlopu gaļas apmierināts ar pašu izaudzētajiem jaunlopiem. Cūku saimniecībā nav īpaši daudz, tādēļ cūkgaļa tiek iepirkta arī no citiem zemniekiem.
„Cenšos, lai veikalā būtu pieejams vietējo zemnieku un uzņēmēju ražojums. Neiepērku poļu, spāņu tomātus un gurķus no bāzēm, bet gan dārzeņus no vietējiem zemniekiem,” atklāja J. Plūme. Viņš sadarbojas arī ar mūsu rajona ražotājiem – SIA „ĀMA”, zemnieku saimniecībām „Lejas–Rozes” un „Kliģeni”, piensaimnieku k/s „Straupe”, kā arī citiem. Pircēji novērtē Latvijā ražoto preci un izvēlas tieši to. J. Plūme vērtē, ka pat pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai būtiskākā ir nevis zemāka cena, bet augstāka kvalitāte.
Komentāri