Februārī Cēsu rajonā, kā arī citviet Latvijā policijas uzmanības lokā nonāca viltotas 20 latu naudas zīmes. Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldē un Latvijas Bankā „Druvai” atzina, ka viltotas naudas gadījumi tiek konstatēti ik pa laikam, tomēr problēma nav samilzusi un nekontrolējama.
Grūti atšķiramie viltojumi
Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes kriminālpolicijas biroja 2. nodaļas vecākais inspektors Aivars Pometko pastāstīja: „Februārī mūsu rajonā – Vecpiebalgā, Drustos, Raunā un citos pagastos – konstatētie 20 latu naudas zīmju viltojumi bija samērā kvalitatīvi izgatavoti. Iedzīvotājiem šīs banknotes patiešām bija grūti atšķirt no īstas naudas. Ja naudas zīme bija viena pati, tā izskatījās īsta, taču, ja to salīdzināja ar citām, atšķirību varēja redzēt. Tādēļ viltojumus pamanīja un policijai par tiem ziņoja pārdevēji.”
Vairākas viltotas naudas zīmes nebija vienviet – tās konstatētas dažādos veikalos pa vienai. Par mūsu rajonā februārī atrastajām viltotajām naudas zīmēm izmeklēšana turpinās, ir aizturētas arī vairākas aizdomās turamās personas. Pagaidām gan policija vairāk informācijas par izmeklēšanas gaitu neizpauž.
Viltotas naudas zīmes atklātas ne tikai mūsu rajonā. Latvijas Bankas sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons atklāja: „Pēdējos mēnešos – februārī un martā – Latvijas Bankas naudas ekspertu uzmanības lokā nonākušas viltotas 20 latu naudas zīmes, līdz šim vairāk nekā 60 viltojumu. Spriežot pēc pazīmēm, šīs naudas zīmes nākušas no viena avota un izgatavotas no skenētas īstas banknotes attēla, izmantojot tintes druku.
Jāpiezīmē, ka šobrīd apgrozībā ir 21.5 miljoni 20 latu banknošu.”
Vilto gan banknotes, gan monētas
Vērtējot statistiku par naudas viltojumiem Latvijā, var secināt – viltota tiek visu veidu nauda, sākot no pieciem un 20 santīmiem, līdz pat 100 un 500 latu banknotēm. „Druvas” jautājumu par to, vai naudas viltošanas gadījumi ir aktuāla problēma, K. Otersons komentē: „Naudas viltošana nerada nekādus draudus Latvijas tautsaimniecībai. Tendence, ka gadā Latvijā atklāj dažus simtus viltotu banknošu un vairākus
tūkstošus monētu, ir nemainīga. To nodrošina daudzie aizsargsistēmas elementi, un viltojumu skaits gadā ir neliels. Visa 2008. gadā atklāto viltojumu summa – Ls 15 671 – veido procenta tūkstošdaļas no apgrozībā esošajiem latiem.”
Cēsu rajonā pērn reģistrēti 29 viltotas naudas gadījumi, šogad 14. A. Pometko skaidro, ka tie ir reģistrētie gadījumi, taču vienā gadījumā var būt vairākas naudas zīmes vai monētas. „Policijā reģistrē visus gadījumus, kad saņemta, iespējams, viltota nauda. Tiek uzsākts kriminālprocess un nauda nosūtīta ekspertīzes veikšanai. Ne vienmēr viltojums apstiprinās. Tikai ekspertīzē nosaka, vai nauda patiešām ir viltota. Eksperti noskaidro arī to, vai vairākām naudas zīmēm ir vienādas pazīmes, kas dod iespēju uzzināt, vai izgatavotājs ir viens un tas pats,” stāsta A. Pometko, atklājot, ka mūsu rajonā lielākās konstatētās viltotās naudas zīmes ir 20 latu banknotes. Visvairāk reģistrēti ir lata un divu latu monētu viltojumi.
Ja februārī konstatētās viltotās 20 latu naudas zīmes bija ļoti līdzīgas īstajām, tad viltotās piecu latu banknotes lielākoties esot nekvalitatī- vas un neprecīzas. Bet viltotas monētas, atšķirībā no banknotēm, pamanīt ir grūtāk. A. Pometko vērtē, ka agrāk viena, divu latu viltotās monētas bijušas redzami neprecīzas, tām nav bijuši visi uzraksti, bijusi atšķirīga metāla sakausējuma krāsa. Tagad monētu viltojumi lielākoties tiek konstatēti vietās, kur izmanto naudas skaitīšanas automātus, kas vērtē monētas pēc svara, bet ne pēc vizuālām pazīmēm.
A. Pometko stāsta, ka banknošu un monētu viltotāji, visticamāk, nav vieni un tie paši, jo monētu izgatavošanai nepieciešamas specifiskas zināšanas.
Cēsīs konstatēts arī gadījums, kad viltoti nevis lati, bet gan ungāru forinti, kas pēc svara, lieluma un citiem tehniskajiem parametriem atbilst viena lata monētai. Forinti īpaši apstrādāti, lai tos varētu izmantot spēļu zālēs.
Jābūt uzmanīgiem
K. Otersons un A. Pometko uzsver, ka naudas lietotājiem jābūt uzmanīgiem. Viņi skaidro, ka viltojumi no īstām banknotēm atšķirami, apskatot naudu pret gaismu un pārbaudot galvenās pretviltošanas pazīmes. Viltojumos trūkst slēptā attēla ar nominālu, tāpat vājāka un nekvalitatīvāka ir ūdenszīme. A. Pometko atklāja, ka viltotām naudas zīmēm ūdenszīme lielākoties ir uzzīmēta vai uzspiesta, nav iestrādāta. Arī caurvijošās metalizētās joslas viltotajās banknotēs vai nu nav vispār, vai ir iekrāsotas. A. Pometko skaidro, ka lielākos naudas darījumos uzmanība jāpievērš arī naudas zīmju sērijas numuriem, viltotām banknotēm tie var būt vienādi, bet katrai Latvijas Bankas naudas zīmei ir atšķirīgs naudaszīmes numurs.
K. Otersons neslēpj: „Kaut arī naudas viltošana Latvijā nav nozīmīga problēma, jauno tehnoloģiju attīstība prasa pievērst banknošu un monētu aizsardzībai arvien lielāku uzmanību. Tādēļ Latvijas Banka, laižot apgrozībā jaunu naudas zīmju laidienu, pastāvīgi pastiprina naudas drošību pret viltošanu.
Visas banknotes, kas atkārtoti drukātas pēc 1992. gada, ir papildinātas ar jauniem pretviltošanas elementiem. Informācija par lata
naudas zīmēm atrodama Latvijas Bankas interneta lapā www.bank.lv.”
Vaicāts par prognozēm, A. Pometko atzīst, ka ir grūti paredzēt, vai naudas viltojumu gadījumu kļūs vairāk, tomēr tāda iespējamība pastāv. Tas saistīts arī ar ekonomisko situāciju un augsto bezdarba līmeni. Netiek arī izslēgts, ka, palielinoties eiro apgrozījumam valstī, palielināsies arī eiro viltošanas gadījumi.
Komentāri