Sestdiena, 4. oktobris
Vārda dienas: Modra, Francis, Dmitrijs

Sazinās internetā

Druva

„Vīram prom bija jābrauc spiestā kārtā. Ne jau aiz laba prāta,” saka Liene Kalvāne, kura mājās palikusi ar pusaugu dēlu. Vīrs jau kopš pagājušās vasaras strādā Anglijā.

„Latvijā vīrs strādāja trijos darbos, bet īsti nopelnīt nevarēja. Domājām, kāda ir alternatīva. Viņš nolēma, ka brauks meklēt darbu ārzemēs. Kaut gan jāsaka, ka Latvijā, strādājot trīs darbos, vīrs nopelnīja vairāk, nekā strādājot Anglijā polietilēna plēves pārstrādes rūpnīcā. Vīrs stāsta, ka krīze šobrīd valda arī Anglijā,” teic Liene, diezgan kategoriski sakot – pati nespēj iedomāties situāciju, ka būtu jādodas peļņā uz ārzemēm.

Viņa stāsta, ka vīrs ieplānojis ārzemēs strādāt piecus gadus, kamēr tiks nomaksāti kredīti.

„Viegli jau nav, ja ģimenei jāšķiras. Sazināmies ar telefonu vai interneta starpniecību. Vīrs arī reizi divos mēnešos atbrauc pie mums uz mājām. Tiesa gan, pirmās dienas, kad vīrs ierodas, ir jocīgas. Jo pamazām jau cilvēki atsvešinās. Viņam ir sava ikdiena, mums -sava,” saka Liene un atklāj, ka pati, strādājot bankā, redz, cik daudzām ģimenēm pašlaik klājas grūti.

„Ik dienas pieņemu 10 līdz 15 kredītmaksas kavētājus. Cilvēki paliek bez darba un regulāriem ieņēmumiem. Viņi ir izmisuši un meklē visas iespējas, lai spētu izdzīvot. Alternatīva – darbs ārzemēs,” prāto Liene, stāstot, ka pati pie vīra ciemos dosies vasarā. Vaicāta, vai Liene nav greizsirdīga, viņa smejot saka: „Viegli jau nav, bet ko lai dara? Tāda ir dzīve.”

Liene stāsta, ka no paziņu loka meitene ar labu izglītību un pieredzi banku jomā nesen aizbraukusi uz Īriju viesnīcā tīrīt istabiņas. „Latvijā cilvēks vienkārši darbu nevarēja atrast, un tas ir skumīgi. Bet tādā valstī pašlaik dzīvojam. Bet skumīgi ir arī tas, ka daudziem latviešiem nākas vilties. Arī mans mazais brālis pirms diviem gadiem brauca meklēt laimi uz ārzemēm. Ar kaut kādas firmas palīdzību nokļuva Īrijā, bet izrādījās, ka viņu tur neviens negaida- nav ne darba devēja, ne solītā darba. Divas nedēļas nodzīvoja, meklējot darbu. Atrada celtniecībā fiziski smagu darbu. Strādāja, bet sazvanoties nestāstīja, kā viņam tur iet. Tikai vēlāk atklāja, ka divus mēnešus gulējis kaut kādā ēkā bez segām, spilvena, gultasveļas. Asaras bira klausoties, ko brālim nācies tur pārdzīvot,” teic Liene.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi