Sestdiena, 4. oktobris
Vārda dienas: Modra, Francis, Dmitrijs

Sācies otrais emigrācijas vilnis

Druva

Vaives pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Marija Dzalbe stāsta, ka pavisam neilgā laikā no pagasta darbā uz ārzemēm devušies 50 cilvēki. Turklāt ir ģimenes, no kurām prom devušies abi vecāki, labākajā gadījumā atstājot bērnus vecvecāku, kaimiņu uzraudzībā, sliktākajā – vienus pašus.

„Situācijas ir dažādas. Dzīvo tepat māsa ar brāli, kuriem vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Māsai pavisam nesen palika 18 gadu, brālim šogad jābeidz 9. klase, un tā viņi abi dzīvo. Vecāki tikai pārskaita kontā naudu. Ir bērni, kuri te atstāti vieni, bet vecāki ārzemēs pelna tik daudz, ka bērni var atļauties viesnīcā īrēt divas istabas! Domāju, vecāki neizprot savu atbildību. Jo šādās situācijās ne tai vecmāmiņai, kaimiņienei vai skolai jāuzņemas atbildība. Kā var atstāt to dārgāko, kas vecākiem ir – bērnu? Kaut arī viņš jau ir 15, 16 gadus vecs cilvēks, tomēr viņš ir pusaudzis, kuram jābeidz pamatskola, bet neviens viņu īsti nekontrolē. Sākas klaiņošana un daudzas citas negācijas. Un vecāki dažkārt aizbrauc, pat neuzrakstot pilnvarojumus. Tā ir bezatbildība. Bija jau gadījums, kad vecāki aizbrauca un atstāja vecākas māsas uzraudzībā brāli. Māsa ar šiem pienākumiem galā netika. Brālis skolu nepabeidza. Vainot nevar arī māsu, jo bērns bērnu audzināt nespēj,” uzsver bāriņtiesas priekšsēdētāja un atklāj, ka ikdienas darbs ļauj pārliecināties, cik ļoti bērni pārdzīvo, kad vecāki devušies prom. „Tas ir protests visdažādākajos veidos, un mēs, pieaugušie, to nereti nemaz nevaram iedomāties.”

M. Dzalbe stāsta, ka vecāku došanās peļņā uz ārzemēm jaunajā paaudzē atstās savas zīmes. Bērni ir šī laika ķīlnieki. Viņi dažkārt pat nesaprot, ko nozīme īsta ģimene, kopīga sēšanās pie vakariņu galda vai kas cits.

„Bērni nezinās, kā pieaugot veidot savas ģimenes, jo nebūs dzīvojuši īstā ģimenē. Nevaru saprast, kas mums dzīvē ir galvenais – labs dzīvoklis, automašīna, daudz naudas kontā vai izaudzināts labs bērns? Bet diemžēl šodiena pierāda, ka mantiskās vērtības ir svarīgākas. Diemžēl,” atzīst bāriņtiesas priekšsēdētāja un saka: „ja 1995. gadā latvieši uz ārzemēs strādāt devās, lai nopelnītu naudu kādam konkrētam mērķim, tad šobrīd prom aizbrauc ģimenes, kuras vairs pat nedomā Latvijā atgriezties. Latvija tiem bērniem tikai nostāstos paliks dzimtene.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi