“Druvas” redakcija saņēma cēsnieka vēstuli ar šādu saturu: “Pēdējā laikā arvien biežāk nākas dzirdēt, ka sāk uzdarboties tiesu izpildītāji. Proti, ja cilvēkam ir kavēts kāds maksājums, tiesu izpildītāji iziet “medībās”. Uzzinot, kur klients strādā, iesniedzot izpildrakstu darba vietas grāmatvedībā, no algas novelk vajadzīgo summu. Pienākot algas dienai, darbinieks tikai pamana, ka saņēmis par 50 latiem mazāk nekā pienāktos. Ejot uz grāmatvedību un skaidrojot, kas par lietu, atklājas, ka tajā iesaistīts tiesu izpildītājs, kurš vispirms no algas paņēmis sev honorāru un tad ķeras klāt pie parāda piedzīšanas. Labs bizness, vai ne?”
Lasītājs uzdeva arī vairākus jautājumus – vai VID drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāja darba vietu tiesu izpildītājam? Vai tiesu izpildītāji drīkst rīkot “aizmugurisku tiesu” bez klienta? Vai parādniekam nav jāsaņem brīdinājuma kopija un jāuzzin piedzenamā parādu summa?
Uzdodot šos un citus jautājumus Vidzemes apgabaltiesas zvērinātai tiesu izpildītājai Vēsmai Ampermanei, “Druva” guva apstiprinājumu tam, ka daudziem kredītņēmējiem trūkst zināšanu, kas viņus sagaida, ja netiek ievērotas kredītsaistības.
V. Ampermane uzsver, ka katram cilvēkam savā deklarētajā dzīves vietā ir jābūt sasniedzamam.
“Likums paredz, ka vispirms tiesu izpildītājs sūta ierakstītu vēstuli ar priekšlikumu nolēmumu izpildīt labprātīgi. Bieži gadās, ka šīs vēstules nesasniedz adresātu, jo cilvēks vai nu nedzīvo deklarētajā adresē, vai ļaunprātīgi izvairās no šo vēstuļu saņemšanas. Taču mēs katru šo cilvēku gaidām pie sevis un izrunājam, kādas ir viņa iespējas parādu samaksāt, kad to varētu izdarīt un citas detaļas. Tiesu izpildītājs drīkst piedziņu vērst arī pret darba algu, un tas nav nekas pretlikumīgs,” skaidro tiesu izpildītāja un saka- ja parādnieks nav atrodams, tiesu izpildītāji vēršas arī CSDD un uzliek parādnieka automašīnai liegumu.
“Kad pienāk automašīnas tehniskās apskates termiņš, cilvēks pie mums parādās. Tad arī varam visu izrunāt,” saka V. Ampermane un uzsver, ka tiesu izpildītāji ne tikai drīkst, bet viņi lielākoties informāciju par parādnieku iegūst no VID vai VSAA.
“To paredz likums. Mēs tiekam pie šiem datiem un redzam, vai parādnieks ir pensionārs, vai viņam ir invaliditāte, kur viņš strādā, vai saņem bērnu pabalstu, pret kuru diemžēl mēs arī varam vērst piedziņu,” skaidro tiesu izpildītāja, uzsverot, ka situācijas, kad darba vieta saņem rīkojumu vērst piedziņu uz cilvēka darba algu, nav retums. V. Ampermane norāda, ka parāda piedziņa no otra laulātā algas gan nenotiek, ja vien konkrētajā lietā viņš nav galvotājs. Taču uz daļu laulāto kopmantas piedziņu var vērst gan.
V. Ampermane uzsver, ka tiesu izpildītājs ir pēdējais, ar ko parādniekam nākas saskarties.
“Cilvēks ir paņēmis kredītu, to nav maksājis, tad parāda summu cenšas piedzīt parādpiedziņas firmas. Ja arī tām neizdodas parādu piedzīt, lieta tiek nodota tiesā, jau ar tiesas nolēmumu tā nonāk līdz tiesu izpildītājam. Protams, visus parādus mēs nepiedzenam. Ir lietas, kuras ieguļas plauktos uz vairākiem gadiem. Taču mēs strādājam pie visām lietām. Turklāt vēlos uzsvērt, ka sākotnējā parāda summa katrā šajā posmā tikai palielinās, nevienam parādniekam tas nav izdevīgi,” saka V. Ampermane un atzīst, ka diemžēl patlaban daudziem nākas saskarties ar sekām kredītu ņemšanas bumam.
“Vēl pirms gada, diviem runājām, ka kredītu ņemšanas drudzis labi nebeigsies. Cilvēki aizdevumus ņēma ļoti neapdomīgi. Turklāt arī informācijā, kuru sniedza mediji, galvenokārt bija aicinājums tikai ņemt kredītus, bet neviens nerunāja par sekām, kādas aizņēmējus sagaidīs. Tagad redzam, kas notiek, un diemžēl jāsaka – nekas jau vēl nav beidzies,” spriež V. Ampermane.
Komentāri