
Netālu no auto pieturas, kas atrodas Cēsu – Valmieras ceļa malā pie pagrieziena uz Garkalni, gadiem tiek mesti atkritumi un izveidojusies nelegāla izgāztuve.
Pašā stāvlaukumā neviens neko nemet, bet aiz tā ir meža ieskauta graviņa, kam jāpacieš sadzīves atkritumu kaudzes. Tās neveido tikai garāmbraucēju izmestās tukšās dzērienu pudeles vai čipsu pakas. Redzamais liecina, ka turp tiek vesti maisi ar atkritumiem no mājām un dzīvokļiem, turklāt regulāri.
Šī vieta atrodas Priekuļu pagasta teritorijā. “Druva” sazinājās ar pagasta padomes priekšsēdētāju Māru Juzupu. “Šo ceļa posmu pašvaldība kopj gandrīz ik nedēļu, kaut tas nav mūsu uzdevums. Par sakopšanu jārūpējas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas autoceļu uzturētājs”, bet no gada gadā to darām paši. Reizēm jau trīs stundās pēc atkritumu savākšanas grava atkal pilna. Uzskatu, ka Latvijas ceļi nav uzdevumu augstumos, jo pagasta padomei nākas arī gādāt par ceļu norādēm un soliņiem. To dara ne tikai Priekuļu, arī citas pašvaldības, jo katra vēlas, lai pagasts būt skaists un sakopts,” teic M. Juzupa un uz jautājumu, kāpēc auto stāvvietās netiek izliktas atkritumu urnas, atbild ar pretjautājumu: “Bet kurš maksās par to izvešanu?”
VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajona direktors Vitolds Bērziņš atzina, ka ceļa joslu kopšana ir uzņēmuma pienākums, bet līdzekļu tam nepietiek. “Ja visu naudu tērēsim atkritumu novākšanai ceļmalās, par kādiem līdzekļiem greiderēsim ceļus?” saka V. Bērziņš. “Pavasarī vislielākās nekārtības sakopsim. Mums palīdz arī no probācijas dienesta norīkoti cilvēki. Arī vairāku pagastu pašvaldības aktīvi rūpējas par savu teritoriju.” V. Bērziņš atzīst, ka apkārtnes piemēslotājus sodīt var, bet grūti pierādīt vainu. Viņš stāsta, ka Vidzemes šosejas malā, Melturos, skaistam stāvlaukumam nācies aizbērt priekšā grants kaudzes, lai apgrūtinātu dabas piesārņošanu. “Lielas rūpes sagādā Brežģa kalns. Rīdzinieki, kuriem atpūtas mājas ap Alaukstu un Inešiem, braucot atpakaļ uz Rīgu, vasaras mītnē sakrātos sadzīves pārpalikumus atstāj pie Brežģa kalna,” sašutumu neslēpj V. Bērziņš un stāsta, ka, braucot no Cēsīm uz Rīgu, ceļmalas mežos samesti ne tikai sadzīves atkritumi, bet pat matrači un vecas gultas.
Šajās vietās, kurās autobraucēji sākuši stihiski mest atkritumus, netiek izvietotas atkritumu urnas. V. Bērziņš konstatējis, ka ar tām situāciju atrisināt nevar, jo tās zibenīgi apaug ar atkritumu maisiem. “Redzot urnu, daļa garāmbraucēju kautrējas mest atkritumus ceļa malā, bet ap urnu kaudzēm krājas pilni atkritumu maisi. Kurš maksās par to izvešanu?” jautā V. Bērziņš, atzīstot, ka nelegālu, stihisku atkritumu izgāztuvju veidošanās ir bieža parādība, ar ko grūti cīnīties, un nezina, cik ilgam laikam jāpaiet, lai cilvēki saprastu, ka viņi piesārņo paši savas mājas.
Savukārt M. Juzupa uzskata, ka iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem. Nevajag klusēt, ja apkārtnes piesārņotājam uzskrien virsū. Viņa min piemēru, kā kāds Jaunraunas iedzīvotājs pārmācījis skolēnus – ekskursantus, kuri pa autobusa logu metuši ārā visu, kas nevajadzīgs. Jaunraunietis apturējis autobusu un, šoferim draudot ar sodu, licis skolēniem izkāpt un sakopt ceļu, kuru piedrazojuši. M. Juzupa domā, ka šie skolēni nekad vairs nemēģinās piesārņot apkārtni, vienalga, pa kādu Latvijas ceļu brauktu.
Arī šajā reizē Priekuļu pagasts pie līkās priedes atkritumu izgāztuvi likvidēs, bet cik ilgi šī vieta būs tīra, atkarīgs no mums.
Komentāri