Mācību gada otrajā pusgadā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija skolās veica aptauju, lai noskaidrotu, kā jaunā ekonomiskā situācija atspoguļojas skolā.
Aptaujā piedalījās 18 Latvijas rajoni, kur vispārizglītojošās skolās mācās 106 695 bērni.
Kopš ģimenēs un pašvaldībās samazinājušies ienākumi, novērotas vairākas tendences.
No aptaujātajiem: * 11 465 bērni skolā nepusdieno, * 960 skolēniem pašvaldība nav piešķīrusi brīvpusdienas, skolās pieaudzis parāds par bērnu ēdināšanu, * pieaugusi pusdienu cena, * pārtraukta “Skolas piena” programma.
Māris Ķēniņš, Nītaures vidusskolas direktors: “Arī mums nākas secināt, ka ģimenes nespēj laikus samaksāt par skolas pusdienām, krājas pusdienu naudas parādi. Pusdienu cena gan pēdējā gada laikā nav mainījusies, tā ir 50 santīmu. Brīvpusdienas saņem nedaudz bērnu.”
Rasma Niedre, Cēsu Pastariņa pamatskolas medmāsa: “Pēdējā laikā ir samazinājies pusdienotāju skaits par 20 skolēniem, taču tas nenozīmē, ka skolēniem vispār nebūtu naudas pārtikas iegādei. Daļa bērnu pusdienām paredzētos santīmus pirms tam iztērē bufetē, pērkot bulciņas un salātus. Ja pusdienās paredzēts kas īpaši garšīgs, piemēram, cepta vista, bufetes ienākumi krītas. Brīvpusdienas ir tikai 13 no 2. – 6. klašu skolēniem, ne visas pašvaldības var atļauties tās piešķirt.”
Aptauja arī parādījusi: * palielinās neattaisnoto stundu kavējumu skaits, * pazeminājusies skolēnu motivācija mācīties, * samazināts finansējums interešu izglītībai ārpus stundām, * skolas sāk atteikties no psihologa, sociālā pedagoga vai logopēda.
Laila Rieksta – Riekstiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece: “Sociālekonomiskā situācija valstī pasliktinājusi bērnu stāvokli. Pieaugot bezdarbam, pasliktinās finansiālā situācija ģimenēs, pieaug vecāku skaits, kuri dodas darba meklējumos uz ārzemēm un atstāj bērnus citu tuvinieku vai kaimiņu aprūpē. Pieaug skolēnu nervozitāte un agresivitāte, vājinās atbalsta sistēma skolās. Tas viss palielina vardarbības riskus ģimenēs un skolās.”
Komentāri