“Druvas” redakcijā saņēmām Zaubes pagasta iedzīvotājas Ilgas Kraktes vēstuli: “Vēršos pie jums, lai “Druvā” uzrakstītu par elektriķu “aizmāršību”. Rudenī mūsu mājas pagalmā ieraka jaunu elektrības stabu, jo vecajam, kurā bija stārķa ligzda, bija nopuvis gals. Šī ligzda bija varena. Tajā ligzdoja ne tikai stārķi, bet arī mūsmājas sīkie putni – zīlītes un zvirbuļi. Tie bija stārķu apakšīrnieki, jo ligzdiņas bija zem stārķa ligzdas tajā zaru mudžeklī, kas veido ligzdu. Nekādi nespēju saprast, kādēļ bija jāgāž laukā vecais stabs ar ligzdu? Jauno stabu ieraka pāris metrus nost no vecā. Dēlam bija teikuši, ka viņiem esot jāuzliek stārķa ligzdas pamatne, bet viņiem neesot tās līdzi. Tā nu es visu ziemu gaidīju. Pagājis arī pavasaris, neesmu neko sagaidījusi. Stārķi atlaidās Lieldienās, 12. aprīlī. Bēdīgi stāvēja staba galā un to knābāja. Pašai ap sirdi palika skumji.”
A/s “Latvenergo” ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis skaidro: “Ir detalizēti izstrādāta kārtība, kā inspektori un montieri drīkst rīkoties ar stārķu ligzdām. Kārtība saskaņota ar vides pārvaldēm un ornitologiem. Neligzdošanas laikā, kamēr stārķi ir siltajās zemēs, ir pieļaujama ligzdu noņemšana, ja tas nepieciešamas elektroapgādes nodrošināšanas dēļ. Mūsu prakse rāda, ka stārķi, pavasaros atgriežoties uz to vietu, kur ligzda bijusi, to uzvij no jauna. Kādreiz mēs praktizējām arī to, ka tika uzstādīta jaunas ligzdas pamatne, bet dzīvē pierādījās, ka ne vienmēr stārķis vēlējās tur vīt ligzdu. Ja putni uz tā staba vēlēsies ligzdu vīt, tie to izdarīs arī bez uzstādītās pamatnes. Mūsu uzdevums ir sadzīvot gan ar stārķi, gan nodrošināt pamatuzdevumu – klientus ar elektroenerģiju.”
A. Siksnis solīja noskaidrot arī konkrēto situāciju, kas skar Zaubes pagasta iedzīvotāju, un vērst to par labu.
Komentāri