Vakar Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Cēsīs pieminekļu pakājē sagūla ziedi.
Cēsīs rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Laimis Šāvējs, izpilddirektors Māris Niklass, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, izpilddirektors Jānis Rozenbergs, Instruktoru skolas komandieris Sandris Gaugers, virsseržants Armands Loginovs nolika ziedus kritušo padomju un vācu karavīru atdusas vietās un ar klusuma brīdi godināja viņu piemiņu.
Pirms 64 gadiem kapitulēja fašistiskais režīms, beidzās karš, kas cīņās bija ierāvis daudzas valstis. 8.maijs ir īpaša diena visām Eiropas tautām. Šajā dienā cilvēki sēro par necilvēcīgajām ciešanām un neatgriezeniskajiem zaudējumiem, kurus Latvijas un citu Eiropas valstu tautām bija jāpiedzīvo 20.gadsimta vidū. Tā ir diena, kad tiek pieminēti visi Otrā pasaules kara upuri.
Cēsīs tā ir tradīcija – godināt Otrajā pasaules karā kritušos. “Šodien, pieminot tos, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā, nevaru nedomāt par diviem Afganistānā kritušajiem latviešu karavīriem. Tā ir tā cilvēciskā pretruna, kāpēc mūsu puišiem jākrīt svešā zemē, kāda ir mūsu vieta un loma globālajā pasaulē, “ Druvai” domās dalījās Gints Šķenders, bet Laimis Šāvējs uzsvēra, ka karavīri visās valstīs pilda savu pienākumu. “Viņi visur tiek godināti. Otrajā pasaules karā vīriem neviens neprasīja, viņus iesauca vienā vai otrā pusē. Tā ir cieņas izrādīšana tiem, kuri pildīja savu pienākumu,” sacīja rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks.
No ievainojumiem mirušie vācu karavīri apglabāti divās vietās – virsnieki Vācu kapos, kareivji ārpus tiem. Apglabātie karavīri miruši hospitālī, kuru 1944. gadā, kad frontes līnija tuvojās Latvijai, izvietoja tagadējās Valsts ģimnāzijas telpās. 90. gados kritušo vācu karavīru kapu komiteja Vācijā piešķīra naudu kapu vietu atjaunošanai. Apglabāto vācu karavīru vārdi lasāmi piemiņas plāksnē atdusas vietā.
Kritušo padomju karavīru memoriālais ansamblis pie Meža kapiem izveidots 1985.gadā, kad te pārapbedīja vairākās Cēsu kapsētās apglabātos padomju karavīrus. Pirms diviem gadiem ar Krievijas vēstniecības finansiālu atbalstu tika atjaunotas memoriālās plāksnes.
“Miljoni zaudēja dzīvības Otrajā pasaules karā. Tā ir ne tikai Eiropas, arī pasaules vēstures lappuse, kuru nedrīkst aizmirst nākamās paaudzes,” sacīja Māris Niklass.
Komentāri