Sestdiena, 4. oktobris
Vārda dienas: Modra, Francis, Dmitrijs

Latgales svečturis un Piebalgas lakats

Druva

Latgales keramika vienmēr piesaistījusi ar īpašo šarmu, saules un zemes krāsu nianšu piesātinātiem toņiem. Rēzeknieša Jura Krompāna izstāde Cēsīs, izstāžu zālē “Vecpilsēta”, pārsteidz un reizē nomierina. Pārsteidz, jo citādāk nevar būt, ja vienviet redzi Latgales meistara svečturus, krūzes, vāzes, bļodas. Nomierina, jo pārliecinies – amatnieks smeķi uz arodu nezaudē, viņš prot atdzīvināt Latgales mālu.

Izstādē redzamie darbi ir Jura Krompāna šīs ziemas īstā uguns ceplī darinātie trauki. “Pirmā tiku pie cepuma klāt,” saka izstāžu zāles vadītāja Dagnija Kupče un ar lepnumu uzsver, ka pati izvēlējusies darbus izstādei.

Staigājot gar māla traukiem, var ieklausīties to sarunās. Ik pa brīdim kāda vāze notikšķ, drīz mazliet stiprāk ierunājas bļoda… Visās zemes un debess krāsās sevi izrāda vāzes. Mazas un lielas, staltas un resniem vēderiem. Cik labi tajās izskatīsies pīpenes vai pļavā saplūktu puķu buķete, bet tikpat labi varbūt tulpes un narcises vai kastaņzars. Krūzes un bļodas virtuvē vienmēr noder – alum, pienam, bērzu sulām. Vai ir atšķirība? Noteikti. Tas ir gaumes jautājums. Tāpat kā ar bļodām. Var tajās bērt zirņus vai likt putru, bet tik-pat labi gatavot auksto zupu vai ieliet zeltainu medu.

Juris Krompāns guvis atzīstamus panākumus svečturu veidošanā. Izstādē redzami gan tādi, kur deviņas, gan tādi, kur septiņas vai vienu sveci ielikt. Cits apaļš, cits taisns, kādu nu meistars to iedomājis un iztaisījis. Keramiķim radīt Latgales svečturi ir īpašs uzdevums. “Latgales svečturis ir viena no sarežģītākajām keramikas formām, kas prasa no autora īpašu meistarību, fantāziju un formas izjūtu. Šķiet, ka Latgalē nav divu vienādu svečturu, tāpat kā dabā nav divu vienādu koku. Latgales svečturis ir kā Pasaules koks, kura zaros dzied ugunsputni, tie ir kā mazas māla baznīcas, kas ar savām smailēm savieno Zemi un Debesis, kvēpinot sveču lūgšanas Visuaugstajam,” raksta Anna Rancāne.

Katrs, kurš apskatījis izstādi, atzīst, ka meistara darbos ir klāt dvēsele. Tie liek pastiept roku un noglāstīt. Un vairo mieru. Turpat zālē gar sienām Vecpiebalgas audēju radītie lielie lakati un piebaldzēnu tautastērpi. Tie neplēšas ar Latgales traukiem. Kā kopā radīti. “Dabā visi toņi ir saskanīgi. Izstāde vēlreiz to apliecina,” tā Dagnija Kupče.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi