Cēsu novada – Cēsu pilsētas un Vaives pagasta – pašvaldības vēlētājiem 6. jūnijā būs jāizvēlas starp astoņiem sarakstiem. Gandrīz visas politiskās partijas, kas startē novada vēlēšanās, runā par nepieciešamību nodrošināt vienmērīgu novada attīstību, uzlabot ceļus, veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
Sarunā par šīm tēmām piedalījās: Normunds Eglītis (SIA “Cel Tik” valdes loceklis, TB/ LNNK), Raitis Jermolajevs (Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes kontroles daļas vecākais referents, „Pilsoniskā savienība”), Andris Jakovļevs (Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma pasniedzējs, „Jaunais laiks”), Imants Bumbiers (SIA “Dzimtais akmens” valdes priekšsēdētājs, “Sabiedrība citai politikai”), Igors Gormaļovs (SIA „LBFS” direktors, “Saskaņas centrs”), Māris Niklass (Cēsu rajona padomes izpilddirektors, centriskā partija „Latvijas zemnieku savienība”), Jānis Rozenbergs (Cēsu domes izpilddirektors, Tautas partija). Uz sarunu bija aicināti arī pārstāvji no LPP/LC saraksta, taču neieradās.
– Kas jādara, lai no apvienošanās iegūtu viss novads, lai netiktu aizmirstas apdzīvotās vietas Vaives pagastā?
N.Eglītis: – Galvenais, ko Vaives pagasts sagaida no apvienošanās, lai netiek slēgta neviena pagasta skola, lai tiktu sakārtoti ceļi. Domāju, ka, apvienojoties novadā, radīsies vairāk iespēju arī pagasta attīstībai, tostarp piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.
R.Jermolajevs: – Cēsu novada deputātiem būs jādomā par atbalstu visam novadam. Vaives pagastā nozīmīgs būs tieši sociālais atbalsts, tāpēc svarīga ir skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu saglabāšana, ceļu attīstība. Jāizmanto iespēja, ka Vaive atrodas stratēģiski svarīgā vietā, lielā ceļa malā, kur varētu organizēt zaļos tirdziņus, kas varētu būt interesanti ne tikai šī novada uzņēmējiem un zemniekiem.
A.Jakovļevs: – Jārēķinās ar to, ka vismaz sākotnēji cēsniekiem daļēji būs jāfinansē Vaives pagasts, lai izlīdzinātos labklājības līmenis. Tā kā Cēsis sevi pozicionē tūrismā, to vajadzētu pārnest uz visu novadu, Vaives pagastā attīstot ekotūrismu. Bet svarīga loma ir infrastruktūrai, tāpēc vispirms vajadzētu noasfaltēt atlikušo ceļa Cēsis – Vaive posmu.
I.Bumbiers: – Vienmērīgu attīstību nodrošinās infrastruktūras uzlabošana, sakaru kvalitātes paaugstināšana. Jādomā, kā labāk novada attīstības vārdā izmantot brīvās teritorijas, kas ir Vaives pagastā.
I.Gormaļovs: – Varam jau plānot nezin ko, bet pašreizējā situācijā visi attīstības centieni atdursies pret budžeta iespējām. Šī gada prioritātes būs vērstas uz izdzīvošanu, tāpēc nevaram runāt par strauju attīstību. Vienīgā iespēja – meklēt līdzekļus ceļu un infrastruktūras uzturēšanai Eiropas fondos.
M.Niklass: – Te runāja par nepieciešamību saglabāt skolas, bet, ja tiks ieviests modelis, ka nauda seko skolēnam, finanses noteiks, vai skolas pastāvēs. Aprēķini rāda, ka skolas, kurās mazāk par 150 bērniem, vienkārši nevarēs uzturēt.
Pašvaldībai jāprot izmantot jaunā novada izdevīgā ģeogrāfiskā vieta, ka caur to iet maģistrālais gāzes vads, starptautiskas nozīmes ceļš, Cēsīs ir darbaspēks.
J.Rozenbergs: – Izstrādājot Cēsu un Vaives apvienošanās projektu, galvenais uzstādījums bija nepasliktināt situāciju. Un projekts arī paredz, ka Vaives pagastā pakalpojumu saņemšanas kvalitāte nepasliktināsies.
Vaives teritorijas plānojumā rezervētas vietas rūpnieciskajai attīstībai, ko vajadzētu izmantot. Ja pašvaldība izveido vajadzīgo infrastruktūru, padarot šo vietu pievilcīgu uzņēmējiem, tas ļautu attīstīt ražošanu un dotu darba vietas novada iedzīvotājiem.
– Gandrīz visās programmās uzsvērta nepieciešamība uzlabot un attīstīt autoceļus, ieskaitot ceļa Cēsis – Vaive asfaltēšanu. Kā varēs to paveikt?
J.Rozenbergs: – Gaidāms vēl viens uzsaukums Eiropas struktūrfondiem, tāpēc jaunajai novada domei jāvienojas par prioritātēm saistībā ar lauku teritoriju attīstības programmu. Šobrīd valsts mērogā nav atrisināts 2.šķiras valsts autoceļu liktenis. Ja pirms diviem gadiem tiem bija atvēlēti trīs miljoni, pērn – 12 miljoni, šogad – ne santīma. Vaivē šādu ceļu ir 25 kilometri, un to uzturēšanai naudas nav. Autoceļu fonds, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājies par 50 procentiem. Un vēl sola samazināt. Pašvaldībai tas būs ļoti svarīgs jautājums, ko darīt?
M.Niklass: – Atcerēsimies, ka savulaik Krištopāna valdība paredzēja asfaltēt ceļu cauri Vaives pagastam uz Bānūžu staciju. Tātad Satiksmes ministrijai jāatgādina, ka tā aizmirsusi savus solījumus. Tiesiskās paļāvības princips, kas nosaka, ka valsts iestādēm ir jābūt konsekventām savā darbībā attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem, vēl nav atcelts.
Šobrīd Saeimā top likumprojekts, lai uz novadu centriem asfalts tomēr tiktu nodrošināts. Skatīsimies, kā šis jautājums virzīsies.
I.Gormaļovs: – Pašvaldību budžeti, ko sagatavoja šim gadam, manuprāt, ir diezgan optimistiski. Ceļu uzturēšanai nepieciešamie izdevumi nesamazināsies, tāpēc jārunā nevis par situācijas uzlabošanu, bet par noturēšanu vismaz esošajā līmenī. Patlaban nevar arī runāt par asfalta segumu līdz Vaivei.
I.Bumbiers: – Var jau teikumi un piedāvājumi partiju programmās atšķirties, bet visi tāpat strādāsim kopā viena mērķa labā. Naudu ceļu uzlabošanai vajadzēs visiem novadiem, un cīņa būs liela. Uzvarēs stiprākais, citi paliks bešā. Manuprāt, svarīgākais apstiprināt attīstības plānu, lai ir skaidra programma ceļu un infrastruktūras attīstībai, tad cīnīties, lai pierādītu, ka Cēsu novads pelnījis finansējumu. Pierādīt, ka mums ir potenciāls tūrismā, kas arī liek attīstīt ceļus. Tāpēc jau ir deputāti un pašvaldība, kam par to jāgādā.
A.Jakovļevs: – Jāizmanto jau esošās Cēsu domes iestrādes ceļu tīklu un infrastruktūras sakārtošanai. Kā prioritāte jānosaka noslogotāko pilsētas ielu un pagasta ceļu sakārtošana. Vajadzētu stingrāku ceļu būves kvalitātes uzraudzību, jo redzam, ka asfalta segums ļoti ātri bojājas. Jānosaka stingrāki līgumsodi vai citas sankcijas, lai būtu garantijas.
Jācenšas maksimāli piesaistīt Eiropas līdzekļus, jo ir skaidrs, ka ar pašvaldības iespējām ceļus sakārtot nevarēs.
R.Jermolajevs: – Pašreizējā finanšu situācijā jau ceļu uzturēšana būs sāpīgs process, bet rekonstrukcija – vēl sāpīgāka. Lai to risinātu, obligāti jāpiesaista struktūrfondu nauda vai cits Eiropā pieejamais finansējums. Kā rāda struktūrfondu apguve, tikai dažas pašvaldības tos iegulda ceļu uzlabošanā. Nauda bieži vien tiek ieguldīta nelietderīgi, tāpēc pašvaldībai iespējas rūpīgi jāizvērtē.
M.Niklass: – Es gan gribētu norādīt, ka pagaidām Eiropas struktūrfonda līdzekļi 2.kategorijas ceļiem nav paredzēti, tā kā runas par struktūrfondu piesaisti ir tikai tukši solījumi.
N.Eglītis: – Budžets ir tik pieticīgs, ka pašvaldība galā ar šiem darbiem netiks, ja Eiropas naudu tur nevarēs piesaistīt, būs grūti. Vienīgā cerība, ka izdosies ceļus noturēt pašreizējā stāvoklī.
– Tātad situācija nav iepriecinoša.
I.Bumbiers: – Tā ir, bet gluži pesimistiski nedrīkstam būt, kaut kāda cerība jādod. Varam jau teikt taisnību, ka valsts naudu nedos, Eiropas fondi izsmelti, bet tad jāmeklē iespējas citur. Jābraukā uz sadraudzības pilsētām, jālūdz palīdzība vai jāmeklē vēl kādas iespējas. Un jāizvērtē prioritātes.
I.Gormaļovs: – Jādomā, kā optimizēt uzturēšanas izdevumus. Piemēram, noslēdzot līgumu par konkrētu ceļa posma uzturēšanu ar kādu zemnieku, kuram ir tehnika. Eiropā tā notiek, un tas veiksmīgi funkcionē. Tad vietējiem uzņēmējiem vai zemniekiem būs darbs un arī kaut kādi ienākumi.
N.Eglītis: – Lielāka uzmanība jāpievērš iepirkumiem, jo ne vienmēr lētākais piedāvājums ir kvalitatīvākais. Tad sanāk, ka ceļus lāpām, labojam, bet finansējums aiziet kā caurā maisā.
J.Rozenbergs: – Vaives priekšrocība, ka pagasta padomei ir savs greiders, nepieciešams tikai ieliet degvielu un samaksāt vadītājam. Atliek pagasta teritorijā atrast vietu, kur ir grants un saimnieciskā kārtā rūpēties par ceļu uzturēšanu.
– Vēlmes un vajadzības atduras pret naudu, bet tā būs, ja būs cilvēki, kuri novadā strādās un pelnīs. Proti, jāattīstās uzņēmējdarbībai. Kā pašvaldība var stimulēt jauno uzņēmēju, kurš nevar dabūt kredītu darbības uzsākšanai, kuram nesaprotami tie birokrātiskie džungļi.
I.Gormaļovs: – Man ir viesu nams, redzu, ka līdz šim piekoptā orientēšanās uz Rietumu tūristiem nedod rezultātus, viņi brauc arvien mazāk. Jāskatās uz Austrumu viesiem, bet tas nav tik vienkārši. Viņiem dabūt vīzu sarežģīti, arī citas barjeras jāpārvar. Ja grūtības vienādas Latvijā un, piemēram, Austrijā, tūrists izvēlēsies attīstītāku valsti. Saprotu, ka risinājums nav atkarīgs no pašvaldības, bet vietējai varai kaut kā jāliek saprast tiem tur augšā, ka tūrismu varam attīstīt, arī orientējoties uz ceļotājiem no Austrumiem.
M.Niklass: – Esmu piedalījies krājaizdevu sabiedrību veidošanā rajonā un Cēsis. Pēc novada izveidošanas Cēsu krājaizdevu sabiedrības aktīvi būs pieejami arī Vaives pagasta iedzīvotājiem. Tiem, kuri grib sākt mazo biznesu, jākļūst par tās biedriem, tā ir viena no iespējām finansējuma iegūšanai.
Runājot par vidējo un lielo biznesu, pašvaldībai jānāk ar atbalstu, jāmotivē uzņēmēji, kas strādā, jāmēģina piesaistīt investorus. Zinu divas lielas firmas, kas neienāca Vaives pagasta teritorijā tāpēc, ka pašvaldība nebija atsaucīga. Viena no firmām tagad ir Aizkraukles rajonā, kur nonāca, pateicoties pašvaldības vadītājam, kurš pats zvanīja un piedāvāja iespējas. Ar to gribu teikt, ka liela nozīme ir personīgajai iniciatīvai. Ja tā būs, dažas lietas varam vērst par labu.
Ja gribam Cēsis un visu novadu saglabāt kā neskartu rezervātu, līdzekļi jāmeklē kaut kur citur. Jāmeklē kāds, kurš mūs pabaros, jo, tikai attīstot ražošanu, varam attīstīt savu labklājību.
Jautājums, kā pratīsim piesaistīt cilvēkus uzņēmējdarbībai. Statistika rāda, ka tikai astoņi līdz desmit procenti cilvēku grib kļūt par uzņēmējiem. Darbu grib visi, bet uzņemties atbildību retais. Tāpēc jāsāk ar motivēšanu
I.Bumbiers: – Pašvaldības atbalsts uzņēmējiem noteikti vajadzīgs, bet tam nevajadzētu beigties ar vietas ierādīšanu darbības sākšanai. Vajadzētu palīdzēt tikt cauri birokrātijas džungļiem. Patlaban, kad svarīgs ikviens uzņēmums, pašvaldībai nav citu iespēju, jācenšas atbalstīt un stimulēt visiem spēkiem. Jaunais uzņēmējs bieži atduras pret birokrātiskajām prasībām, kas jāpārskata arī pašvaldības līmenī.
N. Eglītis: – Šobrīd nezinu, kā to īstenot, bet galvenais uzstādījums būtu: novada naudu – novada uzņēmējiem. Viņi to ar nodokļiem atdos novadam. Tie, kuri uz šejieni brauks strādāt no malas, neko neienesīs.
I.Gormaļovs: – Jāseko Igaunijas piemēram. Kāds Cēsu uzņēmējs gribēja piedalīties konkursā Igaunijā, tur teica: „Nav problēmu, esam Eiropas Savienībā, iespējas ir visiem, tikai… dibiniet mātes uzņēmumu mūsu teritorijā, tad uz priekšu! Ja ne, mēģiniet startēt konkursā, tikai nezinām, vai uzvarēsiet.” Pareizs risinājums, jo nodokļi tad paliks tur.
R.Jermolajevs: – Ja uzņēmējs piesakās struktūrfondiem, pat ja viņam ir līdzfinansējums, tūlīt sākas izziņu meklēšana. Vismaz pašvaldība varētu savu funkciju veikšanu uzlabot un vienkāršot, ja uzņēmējam vajadzīgs kāds vietējais saskaņojums, lai to var saņemt ātrāk.
A.Jakovļevs: – Šobrīd Cēsīs iziets viens attīstības posms, attīstīta viena joma, konkrēti tūrisms, tagad vajadzētu domāt par sabalansētu attīstību arī citās nozarēs. Jaunajā novadā ir iespēja attīstīt rūpniecību. Protams, neviens lielais investors šurp neskries, jāizmanto Valsts investīciju aģentūras, nevalstisko organizāciju atbalsts, lai iegūtu vajadzīgo informāciju. Kad top zināms, kura liela kompānija meklē vietu, pašiem jārāda iniciatīva, jāpiedāvā iespējas. Nedrīkst sēdēt un gaidīt, kad nāks investors. Pašvaldība var piedāvāt infrastruktūru, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, citu atbalstu.
I.Bumbiers: – Vispirms jābūt novada attīstības plānam, kurā būtu arī zonējums, ko kurā vietā gribam attīstīt. Nedrīkst pārvērst Vaives pagastu tikai par rūpniecisku zonu, attīstībai jābūt sabalansētai.
J.Rozenbergs: – Jāatzīst, ka pašvaldībai tomēr samērā maz sviru uzņēmējdarbības atbalstam. Tāpēc esam sākuši runāt ar Pašvaldību savienību, Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ka valstī jāmaina nodokļu sistēma. Šobrīd pašvaldība no uzņēmumu ienākumu nodokļa nesaņem ne santīma. Vajadzētu nodokļus pārdalīt, jo pašvaldībām atdotas ļoti daudzas funkcijas un uzņēmēji atbalstu vairāk gaida no pašvaldības nekā no valsts. Tas jāmaina valsts līmenī, bet pašvaldībām aktīvi jāiesaistās diskusijā.
Pašvaldībām jāstrādā melnu muti, lai būtu projekti, kurus attīstīt, jo tā būs reāla ekonomikas sildīšana. Piekrītu uzstādījumam, ja visi projekti, ko pašvaldība sagatavojusi, nonāktu vietējo uzņēmēju rīcībā, tas būtu labs ieguldījums. Bet mums ir iepirkuma likums, kas jārespektē.
Komentāri