Cēsu rajona nacionālo karavīru biedrības biedri un Latvijas vanagu organizācijas Cēsu nodaļas pārstāvji apmeklēja latviešu leģionāru kapus Lestenē. Kapsētas autostāvvietas bija piepildītas ar mašīnām, garas rindas veidojās ceļmalās. Jaukais laiks saaicinājis braucējus no tuvienes un tālienes.
Vairāk nekā 1500 apbedīto leģionāru kapu kopiņas klāja ziedi, tie bija nolikti arī pie granīta plāksnēs iekaltajiem 18000 leģionāru vārdiem. Pie Mātes pieminekļa bija karavīru goda sardze. Skanēja latviešu tautai tuvas melodijas karavīru kora izpildījumā, Latvijas valsts himnu atskaņoja kara orķestris. Sekoja svētbrīdis, ziedu un vainagu nolikšana. Patiesi, bet skaudri vārdi izskanēja, ziedus noliekot. Runāja Saeimas deputāts, Aizsardzības ministrijas sekretārs Kārlis Šadurskis, Saeimas drošības komisijas pārstāvis Juris Dalbiņš, citi Saeimas deputāti un valsts amatpersonas. Papildus 20. gadsimta karu cirstajām brūcēm latviešu tautu apdraud arī šodien notiekošais.
Kā teica Saeimas deputāte Ingūna Rībena, ir divas Latvijas, viena, kas proklamēta 1918. gada 18. novembrī, un otra – 1990. gada 4. maijā. Pirmās republikas laikā drupās klātās pilsētās, izpostītos laukos izauga fabrikas, laukos brieda zeltaini graudi, cēlās jaunas skolas. Latvijā ražotas preces nodrošināja iedzīvotājus, radīja noguldījumus krājkasēs, zelta krājumus bankās. Skanēja bērnu balsis. 4. maija republikā viss notiek citādi. Fabrikas pazūd, plašo tīrumu vietā krūmāji, valsts kase iztukšota, korupcija, nabadzība. Kādēļ tas tā noticis un notiek? Jāpiekrīt partijas ”Visu Latvijai” vadītāja Raivja Dzintara vārdiem: ”Mums šobrīd visvairāk ir nepieciešama vienotība.” Tikai tad spēsim realizēt uzdevumus nacionālajā un ekonomiskajā plāksnē. Nacionālo karavīru biedrība pateicas rajona padomei par iespēju 8. maijā pabūt Lestenē.
Es, leģionārs, 8. maiju pirms 64 gadiem atceros labi. No rīta latviešu leģiona 19. divīzijas vienība gāja no Matkules uz Kabiles pusi ieņemt jaunas aizstāvēšanās pozīcijas. Padomju armijas lidotāji mūs apšaudīja no gaisa.
Plkst. 14 karadarbība beidzās Eiropā, arī Kurzemes cietoksnī. Šī diena Eiropas Savienības valstīs ir Nacisma sagrāves un II pasaules kara upuru piemiņas diena. Latvijai tā nav nekāda uzvaras diena, kā tas bieži izskan. 9. maijs Latvijā nav jāatzīmē. Lai Krievijā šo dienu svin, kā grib.
Komentāri