Maršrutu plānošanu reģionos varētu veikt Autotransporta direkcija

eduva Pēc reģionālās reformas ārpilsētu maršrutu plānošanu varētu veikt VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) nevis jaunizveidotie reģioni, tā ietaupot vairāk kā 900 tūkstošus latu. Par šādu priekšlikumu informēja ATD valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns un Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs. Tas sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta (MK) doto uzdevumu SM līdz 15.maijam izstrādāt un iesniegt MK likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009. gadam”” paketē iekļaujamos grozījumus normatīvajos aktos. SM izstrādātie grozījumi paredz maršrutu plānošanas funkciju nodot ATD, kas izmaksātu 200 tūkstošus latu. Līdz šim sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu veica pašvaldības par saviem līdzekļiem. Tā kā reģionālās reformas rezultātā Latvijas rajonu padomes tiks pārveidotas par pieciem reģioniem, plānošanas funkciju bija iecerēts nodot reģionu centriem. Aprēķināts, ka sākot ar 2010. gadu tam būs nepieciešams 1.1 miljons latu gadā. Finansējums tiktu sadalīts pa reģioniem. Tā kā SM uzdevums ir nodrošināt valstī maršrutu plānošanas funkciju neskatoties uz līdzekļu samazinājumu, tiek meklēti efektīvāki risinājumi. ATD līdzšinējā pieredze starppilsētu nozīmes pārvadājumu organizēšanā ļauj uzņemties šo funkciju un veikt atbilstošā kvalitātē. Lai novērstu funkciju dublēšanos, ir racionāli rajonu pašvaldībām (vēlāk arī plānošanas reģioniem) noteikto funkciju izpildi deleģēt ATD, skaidroja A.Lubāns. SM ir atvērta sarunām arī citu variantu izskatīšanai, piemēram, ka jaunizveidotie reģioni apņemas nodrošināt maršrutu plānošanas funkciju ar mazāku finansējumu. Tomēr amatpersonas norādīja, ka šādā gadījumā būs jālemj ne tikai par finansējuma apjomu reģioniem, bet arī par sadarbības modeli, plānojot un pasūtot pārvadājumus. ATD valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka 2008. gads bija pirmais, par kuru valstij ir pienākums segt visus pārvadātāja zaudējumus, kā arī samaksāt noteiktu peļņas procentu. Veiktie aprēķini liecina, ka valsts parāds uzņēmējiem par pagājušajā gadā veiktajiem pārvadājumiem ir aptuveni 4.5 miljoni latu, kas jāsedz no 2009. gada budžeta. Lielākā parāda daļa ir par pašvaldību plānotajiem un pasūtītajiem pārvadājumiem. Arī šī gada pirmajos mēnešos situācija ir līdzīga. Līdz ar to piedāvātais risinājums funkcijas nodošanai paredz novērst situāciju, ka valstij nav reālas iespējas ietekmēt pārvadājumu apjomu, bet ar likumu ir uzlikts pienākums segt visus radušos zaudējumus attiecīgajā maršrutu tīklā. Tādā veidā pārvadājumu apjomus būs iespējams sabalansēt ar valsts budžeta iespējām attiecīgajā gadā, kā arī tiks mazināts parāda apjoms pārvadātājiem. Ministrijas izstrādātie grozījumi nosūtīti apspriešanai Finanšu un Tieslietu ministrijai, kā arī iesniegti Valsts kancelejai, kas lūgusi atzinumu no Pašvaldību savienības (PS). Ņemot vērā, ka ir saņemti PS iebildumi par plānotajiem grozījumiem, šīs nedēļas laikā SM plāno tikties ar savienības pārstāvjiem, lai runātu par iespējamiem risinājumiem.