Zemnieku saimniecība “Munduri” Raiskuma pagastā ir viena no retajām rajonā, kurā aizvien audzē griķus.
„Munduru” saimnieks Pēteris Raiska neslēpj, ka griķu audzēšana nav tik ienesīga, kā vajadzētu. Par spīti tam šonedēļ saimniecībā gatavo zemi, lai nākamnedēļ varētu iesēt griķus. Pagaidām zeme esot ļoti sausa.
Agrāk griķi bija saimniecībā galvenais kultūraugs, tos audzēja apmēram 50 hektāros. Šogad tiem atvēlēts vien nedaudz vairāk par 30 no saimniecības 56 hektāriem tīrumu. Pārējā platībā P. Raiska audzē miežus, auzas, arī zirņus, pagaidām plāno, ka raža tiks pārdota lopbarībai. Tas tādēļ, ka graudaugu un zirņu ražai rudenī ir griķu piejaukums. Laukos, kur iepriekš audzēti griķi, grūti nokult labību bez piejaukumiem, griķi izaug pa vidu graudaugiem, lai ražu attīrītu, nepieciešamas ļoti labas attīrīšanas iekārtas.
P. Raiska uzskata, ka griķus Latvijā patērē daudz un šī varētu būt perspektīva nozare. Taču griķaudzētājs vērtē, ka tirgū izveidojusies nepareiza sistēma – ja kaut ko pērk labi, tam ievērojami palielina cenu, bet netiek domāts par to, kā veicināt apriti. Kā problēmu P. Raiska redz starpnieku vēlēšanos iegūt ātru un lielu peļņu. Griķu tirgu kropļo arī ieņēmumu sadale starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju. Problēmas līdzīgas kā piena nozarē, cena, ko saņem zemnieks par produkciju, ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar galaprodukta cenu veikalā. P. Raiska skaidro: “Griķus no lauka pērn uzpirka par apmēram 8,5 santīmiem kilogramā, bet veikalā tos pērkam jau par vairāk nekā 90 santīmiem. Jāņem vērā, ka, izlobot griķus, masa vēl samazinās. Protams, lobīšana griķiem ir padārga salīdzinot, piemēram, ar putraimu ražošanu vai zirņu attīrīšanu un fasēšanu. Tomēr starpnieki pārāk palielina cenu. Uzskatu, ka griķiem veikalā vajadzēja maksāt ne vairāk kā 50 – 60 santīmus kilogramā. Tad būtu noiets un mēs varētu sēt vēl un vēl.” P. Raiska vērtē, ka minimālā maksa, ko zemniekiem vajadzētu saņemt par griķiem, būtu 160 lati par tonnu, pērn saņemti apmēram 86 lati tonnā. Šāda iepirkuma cena nenosedz audzēšanas izdevumus.
Vēl viena problēma ir tā, ka Latvijā audzētos griķus izkonkurē lētāki, no citām valstīm importēti griķi. Situācija līdzīga kā citās zemkopības nozarēs. P. Raiska vērtē, ka cena ir tikai viens aspekts. Viņš uzsver, ka pircējam vajadzētu apdomāt, vai importa griķi ir tikpat kvalitatīvi kā Latvijā ražotie, turklāt par ievestajiem griķiem nav precīzi zināms, kādā augsnē tie audzēti un cik ķimikāliju izmantots.
Griķaudzētājs sācis nodarboties ar zemkopību 90. gados, dažus gadus saimniecība bijusi sertificēta kā bioloģiskā. Interese par bioloģiskajiem griķiem bijusi lielāka nekā par konvencionāli audzētajiem. “Lai gan vairs neesmu bioloģiskās produkcijas ražotājs, tāpat strādāju, ievērojot bioloģiskās darbības principus. Man nepatīk lietot daudz ķīmisko preparātu. Protams, ko vajag, to nomigloju – nezāles jau nevar viegli apkarot. Tas būtībā bija iemesls, kādēļ aizgāju no bioloģiskās saimniekošanas – nezāles mūsu reģionā aug labprāt, tās apkarot nav viegli. Taču būtībā jau visus griķus audzē bioloģiski, jo daudz ķīmikāliju nav nepieciešams. Ja ir laba augsne, griķi aug, turklāt tas pats par sevi ir arī labs zaļmēslojums.”
P. Raiska stāsta, ka saimniecībā izaudzētajiem griķiem ir mazs apgrozījums – ja nav cenas, arī apgrozījuma nav. Pērn raža bijusi maza. To saimnieks skaidro ar lietainajiem rītiem – tieši rītos bites griķus apputeksnē, bet lietū tas nenotiek.
“Griķu audzēšanā nākotni redzu tikai tad, ja pats zemnieks var veikt arī griķu lobīšanu. Ja lobītāja nav, ir diezgan bēdīgi. Cik zinu, pašlaik Latvijā ir tikai viena liela firma, kas veic šo darbu. Lobīšanas aparātu gribēju iegādāties, kad sāku audzēt griķus, bet tad iekārtas bija dārgas. Tagad šo tehniku varētu pirkt, bet nevaru dabūt kredītu. Turklāt kredītprocenti ir ļoti augsti. Savulaik, kad ņēmu kredītu, lai iegādātos tehniku, tai skaitā kombainu, kredītam bija septiņi procenti gadā, tagad vairāk nekā 18 procenti. Kā tad zemnieks var nopelnīt?” vērtē P. Raiska, atzīdams, ka lobītājs dotu iespēju paplašināties, attīstīties. Tad varētu domāt par tālākiem plāniem – izaudzēto griķu fasēšanu un piedāvāšanu veikalos.
Komentāri