“Nelieciet sāņus aicinājumus uz veselības pārbaudēm,” sievietes mudina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas veselības veicināšanas speciāliste Laura Klimkāne un uzsver, ka kopš janvāra daudzas sievietes noteikti saņēmušas uzaicinājuma vēstules veikt apmaksātas profilaktiskās pārbaudes, lai laikus atklātu iespējamo saslimšanu ar krūts vai dzemdes kakla vēzi, bet ne rīdzinieces, ne lauku sievietes nopietni neuztver šo iespēju.
“Atsaucība ir niecīga. Vidēji tikai pieci, desmit procenti sieviešu veic profilaktiskās pārbaudes. Mazāk, lai veiktu dzemdes kakla profilaktisko izmeklēšanu, nedaudz vairāk izdara mamogrāfiju,” tā L. Klimkāne un piebilst, ka speciālisti vērtē – daudzas sievietes nesaprot šo izmeklējumu būtību un nozīmi. Februārī gan presē , gan radio un televīzijā ļoti plaši tika sniegta informācija par šīm profilaktiskajām pārbaudēm. Informācijas kampaņa ilga aptuveni divas nedēļas, pēc tam viss noklusa. Acīmredzot runāts tika par maz, lai mediķu balsi sadzirdētu ikviena sieviete. Informācijā plašsaziņas līdzekļiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti dod praktiskus padomus, sniedz atbildes uz jautājumiem, kas pacientēm neskaidri. Proti, lai konstatētu kaut minimālas nelabvēlīgas izmaiņas dzemdes kaklā, noņem onkocitoloģisko uztriepi. Šo izmeklēšanu sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem apmaksā valsts, un ikviena šīs vecuma grupas sieviete triju gadu laikā saņems uzaicinājumu ierasties pie ginekologa onkocitoloģiskās uztriepes paņemšanai, kura pēc tam tiek nosūtīta uz laboratoriju. Sievietei pašai par šo izmeklējumu jāmaksā nav, ja sieviete iet pie privātārsta, viņš par apmeklējumu drīkst iekasēt, cik lielu summu vēlas (valsts sedz tikai pašas analīzes izmaksas). Ja sieviete ar vēstuli iet pie ginekologa valsts iestādē, viņai nav jāmaksā pat ne obligātā pacienta iemaksa par apmeklējumu. Jāuzsver, ka šo onkocitoloģisko uztriepi var izmantot tikai dzemdes kakla vēža profilaksei, bet tā nedod iespēju laikus diagnosticēt citus ginekoloģiskos audzējus, piemēram, dzemdes ķermeņa vai olnīcu vēzi.
Pēc izmeklēšanas sievietei obligāti pašai jāpainteresējas par analīzes rezultātiem un par to, kas jādara turpmāk. Ja rādītāji ir normā, atkārtota onkocitoloģiskā izmeklēšana jāveic tikai pēc trim gadiem. Ja uztriepē tiek konstatēta patoloģija, sievietei nepieciešama padziļināta izmeklēšana pie ginekologa vai onkoginekologa, lai precizētu diagnozi un veiktu ārstēšanu.
Jāatceras, ka priekšvēža stāvokļu un agrīna dzemdes kakla vēža gadījumā sievietei nav nekādu simptomu, tie parādās tikai ielaistās stadijās.
Valsts apmaksā arī krūts dziedzeru profilaktisko izmeklēšanu ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Arī pēc šīs pārbaudes rezultātiem sievietei pašai jāierodas iestādē, kur tika veikta mamogrāfija. Ja pacientei nepieciešami vēl kādi papildizmeklējumi, piemēram, ultrasonogrāfija vai izmeklēšana ar magnētiskās rezonanses metodi, valsts sedz arī šo diagnostisko procedūru izmaksas, tas neprasa nekādus papildu izdevumus ne sievietei pašai, ne ārstniecības iestādei, kurā viņa tiek izmeklēta.
Jāpiebilst, ka uzaicinājums uz onkocitoloģisko dzemdes kakla izmeklēšanu derīgs visu gadu, bet uz mamogrāfiju – trīs mēnešus. Tāpēc gribētos aicināt sievietes, kuras šo vēstuli nolikušas malā, tomēr apdomāties un uz profilaktiskajām pārbaudēm aiziet. Skaudri dati * Pērnajā gadā Latvijā kopumā krūts vēzis ielaistās – III un IV – stadijās konstatēts 31,9 procentos gadījumu, bet dzemdes kakla vēzis – 31 procentā gadījumu. * Ar krūts vēzi Cēsu rajonā saslimušas 27 sievietes, sešām no tām audzējs diagnosticēšanas brīdī bijis ielaists. * Ar dzemdes kakla vēzi Cēsu rajonā saslimušas četras sievietes, divām no tām šis audzējs atklāts jau ielaistās stadijās.
Komentāri