Par vienmērīgu attīstību

– Kā novadā tiks organizēts sabiedriskais transports, lai iedzīvotāji no visiem pašreizējiem pagastiem tiktu uz novada centru? Kaives un Dzērbenes iedzīvotājiem šis varētu būt svarīgs jautājums.

A. Grīnfelds: – Pagastiem jau ir savi autobusiņi. Tos izmantosim gan skolēnu pārvadājumiem, gan domāsim, kā iesaistīt satiksmē novadā, lai ļaudis kaut reizi nedēļā varētu aizbraukt uz pašvaldības centru.

A.Avens: – Domāju, ka šis jautājums ir sakārtojams. Autobusu noslogojums patlaban ir diezgan minimāls.

M. Supe: – Iespējams, tiks domāts, lai kāda autobusa maršrutu pagarinātu. Arī tas veicinātu labāku satiksmi novadā. G. Dadeika: – Bērnu pārvadāšana ir sakārtota, ja kādas nianses radīsies, tās risinās. Kas attiecas uz pasažieru pārvadājumiem rajonā, iespējams, būs jārunā ar a/s „CATA”, lai kādu maršrutu mainītu. Bet vai vienmēr novada iedzīvotājiem būs jānokļūst centrā? Pagastu pārvaldes centros būs saņemami nepieciešamākie pašvaldības pakalpojumi. Turklāt daudzus jautājumus mūsdienās var nokārtot ar interneta starpniecību. Domāju, ka šis jautājums pamazām sakārtosies.

A. Kamerāde: – Dzērbenei ir labs ceļu tīkls un satiksmes nodrošinājums. Ja kaut kas nākotnē mainīsies pasažieru pārvadājumu politikā valstī, būs būtiski, kā organizēt cilvēku pārvietošanos gan novada teritorijā, gan sabiedrisko satiksmi uz Cēsīm. Kas attiecas uz ceļu uzturēšanu un apsaimniekošanu, Vecpiebalgai un Dzērbenei ir sava tehnika, kas var nodrošināt ceļu labošanu, greiderēšanu, ceļmalu appļaušanu, ziemā – ceļu tīrīšanas pakalpojumus. Manuprāt, svarīgākā problēma, kas būs jārisina jaunā novada administrācijai, būs jācīnās par ceļu projekta realizāciju – asfalta atjaunošanu līdz Vecpiebalgai. Arī Taurenē tilts pāri Gaujai ir sliktā stāvoklī.

– Kā nodrošināt vienlaidus attīstību visā novadā, sadalot prioritātes?

A. Grīnfelds: – Jābūt līdzvērtīgai finansējuma sadalei katram pagasta pārvaldes centram, naudu novirzot skolām, ceļu uzturēšanai, sportam un citām jomām. Runājot par lielo projektu īstenošanu, būs jāskatās, ko kurš varēs atļauties. Bet katrā gadījumā nedrīkstētu veidoties situācija, ka tiek attīstīts tikai novada

centrs un nomales paliek.

A. Avens: – Būs jāņem vērā katra pagasta konkrētā nepieciešamība. Runājot par siltumapgādi, Dzērbenei tā jau sakārtota, Taurene raksta projektu, citiem tas vēl ir priekšā. Vajadzību būs daudz un skaidrs, ka visu iespēt nebūs pa spēkam.

M. Supe: – Jaunajai novada domei būs jādomā par kadriem, kurus izraudzīties, jo no viņiem būs atkarīga novada nākotne. Veiksmīgs speciālists ir garants labam darbam. Gribētu, lai kadru izvēlē nedarbotos pazīšanās un iepriekš apsolīšanas principi.

G. Dadeika: – Mēs, katra pašvaldība, šobrīd esam dažādos attīstības pakāpienos, un patiešām būs jādomā par vienlaidus attīstību. Sadalot un izvērtējot prioritātes, domāju, būs iespējams visu novada teritoriju attīstīt līdzvērtīgi. – Vai varat nosaukt katra pagasta prioritātes? G. Dadeika: – Diemžēl nē.

A. Kamerāde: – Vispirms būs jāizstrādā novada attīstības programma, bet, kas attiecas uz novada attīstību, būs jāmeklē dažādas iespējas, kā piesaistīt Eiropas finansējumu.

– Apvienība „Novada attīstībai” programmā raksta: „Sekmēt un radīt labvēlīgu vidi jaunu darba vietu izveidei un uzņēmējdarbības uzsākšanai.” Vai zināt, cik ražotņu darbojas Kaivē, Dzērbenē, Taurenē, Vecpiebalgā? Kā plānojat sekmēt šo uzņēmējdarbības izveidi?

G. Dadeika: – Nepateikšu, cik un kādi uzņēmēji darbojas šajos pagastos, bet Vecpiebalgā, Taurenē vajadzētu tiem būt vairāk… Domāju, ka risinājums varētu būt Eiropas projektu piesaiste.

– Vai varat nosaukt nozares, kurās varētu uzņēmējdarbību attīstīt?

G. Dadeika: – Mēs, apvienības „Novada attīstībai” deputātu kandidāti, par šo jautājumu runājuši neesam. Bet tas varētu būt tūrisms, lauksaimniecība, mazie ražotāji, bioloģiskās saimniecības. Koka pārstrāde varētu būt viens no variantiem. Iestrādes ir vides sakoptībā. Varam „pārdot” savu dabu, kultūrvēsturiskās bagātības un muzeju. Lielu fabriku mums nav, bet varbūt ar laiku būs.

– „Ratiņš” programmā raksta: „Izveidot novada mājas lapu internetā, operatīvi atspoguļot novada aktualitātes, piešķirt finansējumu avīzes redaktora, mājas lapas speciālista darba atlīdzībai.” Kā vērtējat pašvaldību mājas lapas? Cik tajās daudz ir aktuālas informācijas?

M. Supe: – Viena no svarīgākajām lietām, lai 3,5 tūkstoši iedzīvotāju, kuri dzīvos jaunajā novadā, būtu vienlīdz labi informēti par to, kas notiek novadā. Tāpēc iestājos par novada avīzes izveidošanu. Internets laukos pieejams daudziem. Pašreizējās pašvaldību mājas lapas ir samērā skopas informācijā, sastingušas. Nav mobilas un aktuālas. Tam arī nepieciešami ir spēcīgi kadri. Un tas arī būs viens no darba objektiem.

– „Mēs Piebalgai” programmā raksta: „Sniegt atbalstu iedzīvotājiem, kuriem ekonomiskās krīzes apstākļos ir problēmas ar īres un komunālo maksājumu savlaicīgu nomaksu.” Kā plānojat to izdarīt novadā, ja jau šopavasar Dzērbenes pašvaldībai bija šādas problēmas un tās mēģināja risināt, iedzīvotājiem solot atslēgt siltumu, ja netiks nomaksāti parādi?

A. Kamerāde: – Varbūt iedzīvotāji parādu varētu dzēst, strādājot novada labā un padarot kādus darbus. Ar parādniekiem cītīgi jākomunicē, tas arī sekmē parāda dzēšanu.

M. Supe: – Domāju, ka ļoti svarīgi gādāt par izmaksu samazināšanu, siltuma tēriņa zudumiem. Un šajā virzienā speciālistiem daudz ir jādomā. Kurināmā iepirkumi jāveic rūpīgi, jāmeklē lētākie varianti un jārunā ar iedzīvotājiem. Varbūt rudenī siltumu var palaist vēlāk, pavasarī ātrāk nogriezt. Šim pakalpojumam vajadzētu būt ļoti elastīgam. Varbūt vasarā nemaz nevajag algot kurinātāju, lai ietaupītu uz algām.

– „Novads” programmā sola veidot drošu vidi, sekmējot pašvaldības policijas darbu un paredzot apgaismojumu tumšajā diennakts laikā. Apgaismojums ir problēma vairākās pašvaldībās, vai zināt kurās?

A. Avens: – Mums, Vecpiebalgai, varbūt Kaivei… Kas ir Dzērbenei? Laikam būs jāmeklē iespējas iesaistīties dažādos projektos, piesaistot Eiropas finansējumu.

– Apvienības programmā solāt arī nodrošināt ātrās palīdzības, ugunsdrošības un glābšanas dienesta pieejamību ikvienam iedzīvotājam novadā.

A. Avens: – Ātrā palīdzība pavisam drīz mums būs pašiem savā novadā. (Valstī notiek neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas reorganizācija. Projektā paredzēts izveidot jaunus dienesta punktus, vienu arī Vecpiebalgas novadā – L.G.). Vairs palīdzība nebūs jāgaida no Cēsīm vai Jaunpiebalgas. Arī municipālajai policijai novadā jābūt. Par to jau sen runāts. Ugunsdrošības jautājumi novadā būs atrisināti. Jau tagad Vecpiebalgā un Taurenē darbojas brīvprātīgie ugunsdzēsēji.

– Tēmu turpinot, atgādinu, ka apvienība „Jaunajam novadam” savā programmā raksta: „Izveidot novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību un nodrošināt tās efektīvu darbību, izveidojot un atrodot uzturēšanās vietu.” Par kādiem līdzekļiem uzturēs depo, tehniku? Un kāpēc kaut kas jāveido no jauna, ja jau divos pagastos šobrīd ugunsdrošības dienesti ir?

A. Grīnfelds: – Tam visam vajadzētu būt pašvaldības komunālās saimniecības pārziņā. Problēmas ir Vecpiebalgā ar ugunsdzēsības tehnikas novietošanu. Līdz ar to būs jādomā, kur šī dienesta punktu veidot. Vai būs viens vai divi? Jāveido brīvprātīgo brigāde, jāveic mācības… Tas viss ir iespējams.

– Ieceres ir lielas, programmās ierakstīts daudz laba. Vai domājat, ka nebūt ne vieglā novada situācija ar lielo kredītportfeli ļaus šīs ieceres īstenot?

A. Grīnfelds: – Visu noteiks finanses un tas, kādas funkcijas mums vēl uz pleciem uzmetīs valsts. Šobrīd tiešām grūti spriest, kā dzīvosim nākotnē. Cerēt uz to, ka finansējums palielināsies, nevar. Būs jādzīvo ar to, kas ir.

A. Avens: – Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp. Tāpat arī novadā – problēmu un vajadzību būs daudz, bet solīt daudz neko nevaram. Jau šobrīd valstī esam pie sasistas siles. Nezinu, kāpēc neviens neatbild par izsaimniekoto valsti. Ko lai mēs solām?

M. Supe: – Valsts patlaban sev atstājusi atalgojumu un privilēģijas. Viss pārējais novelts uz pašvaldību pleciem. Dievs lai sargā to Vecpiebalgas novadu. Un galvenais būs finansējums, kadri un dialogs ar cilvēkiem. Tas būs noteicošais. Un arī pieci pliki uzņēmēji ir spējīgi ko jaunu uzsākt.

G. Dadeika: – Būs viss, ko mēs katrs aizstāvam. Jautājums, cik ātri. Bet prioritāšu kārtībā viss tiks sakārtots. A. Kamerāde: – Es arī redzu šim novadam attīstību. Galvenais, runāt ar cilvēkiem un skaidrot situāciju.