“Spēļu placis” pietuvojies vasaras sezonai, kad jāspēlē spēles brīvā dabā, un arī tur var atrast daudz interesanta, ieskaitot “Paslēpes”, “Tupsunīšus, “Namiņš deg” un citas pārbaudītas vērtības. “Paslēpes” interesanti spēlēt jebkurā vecumā, un labā kompānijā jautrība būs garantēta.
Šoreiz vēl gribētu pavilkt svītru pirmajai ziemas sezonai, kas jau pirms mēneša noslēdzās ar jauku notikumu, ar kopīgu paspēlēšanos bibliotēku naktī. Tur atnākušajiem bija iespēja iepazīt un izmēģināt ne tikai visas šosezon aprakstītās spēles, bet arī tās, par kurām runāsim nākamajā ziemas sezonā. Interesentu netrūka, vakara gaitā “Spēļu plača” telpās paviesojās ne tikai dažāda vecuma cēsnieki, bet arī viesi no kaimiņpilsētas Valmieras. Izrādījās, ka pieprasītākas ir jau zināmas spēles, taču atnākušie labprāt pamēģināja arī ko jaunu, atrodot to labu esam. Arī man izdevās uzzināt šo to jaunu, jo, teiksim, spēlei “Ligretto”, kas iecienīta skolu jauniešu vidū, tika piedāvāti daudz un dažādi varianti. Acīmredzot katrā skolā un draugu lokā ir savas nianses.
Pasākums kārtējo reizi pierādīja, ka galda spēles ir cieņā. Radu vai draugu pulciņā uzspēlēt kādu galda spēli ir daudz interesantāk, nekā pavadīt laiku pie televizora ekrāna. Un spēļu piedāvājums veikalos ir ļoti plašs, tāpēc svarīgi vispirms saprast, vai spēle būs interesanta, vai ne visai un nāksies nožēlot iztērēto naudu, kas nebūt nav maza.
Taču var atrast nodarbi arī tad, ja mājās nav nevienas galda spēles, pat ne “Cirks” vai “Riču raču”. Tad var spēlēt rakstāmās vai runājamās spēles. Un tās var noderēt, arī izbraucot piknikā vai pat vakarā sēžot pie ugunskura. No rakstāmajām iecienītas vienmēr ir divas – “Neparastā ziņa” un “Jautrā dzeja'. Šķiet, vismaz lielākā daļa skolas laikā, kādos pasākumos vai radu ballītēs tās spēlējusi. “Neparastā ziņa” ir spēle, kur katrs raksta vienu atbildi uz jautājumiem: kas, kur, ar ko, ko dara, to redzēja… un teica….. Katrs uzraksta savu versiju, to aizloka un dod nākamajam, kurš raksta savu atbildi uz nākamo jautājumu. Kad visi visu uzrakstījuši, taisām lapiņas vaļā un lasām – būs jautri.
“Jautrā dzeja” ir līdzīgs pasākums, tikai te vajadzēs vairāk izdomas, izpaužot savas dzejnieka dotības. Bet sirdī katrs latvietis ir dzejnieks. Katrs uzraksta uz lapas divas dzejas rindas, to aizloka, redzamu atstājot vien pēdējo vārdu. Nākamajam jāsacer sava divrinde, lai būtu atskaņa redzamajam vārdam. Raksta, līdz lapa pierakstīta pilna. Un redzēsiet, atklāsies tādas pērles, ka pat Šekspīrs skaudīgs paliktu.
Bet, ja, sēžot pie ugunskura, nav lapiņu un tumsā grūti rakstīt, laiku itin labi var aizpildīt, spēlējot asociāciju spēli, kur nekas pat nav jāraksta, vienīgi jāļaujas domu plūdumam. Nosacījums pavisam vienkāršs, viens spēlētājs pasaka jebkuru vārdu, piemēram, “vasara”, un tad turpinās asociāciju virkne, jo katrs nākamais saka asociāciju, kas radusies, izdzirdot iepriekšējā spēlētāja teikto. Teiksim šādi: vasara – saule – apdegums – cepetis – pikniks – ogles – kurinātājs – jāmazgā drēbes – sestdiena – draugi, un tā tik uz priekšu, kamēr pašiem apnīk.
Patiesībā jau šādus laika kavēkļus ar ideju var atrast daudz un dažādus.
Komentāri