Uzzini vairāk par Cēsu domes deputātu kandidātu solījumiem

Cēsu novada vēlētājiem var būt noderīgas partiju pārstāvju atbildes uz jautājumiem, kas izskanēja publiskā pirmsvēlēšanu diskusijā 21.maijā, kuru rīkoja Cēsinieku klubs kopā ar Druvu.

Cēsu novada deputātu kandidātu solījumi:

UZŅĒMĒJDARBĪBA Izvilkums no publiskas pirmsvēlēšanu diskusijas „IESKATIES ACĪS savam deputāta kandidātam” ar Cēsu novada sarakstu līderiem, ko 21.maijā Cēsu kultūras centrā rīkoja biedrība Cēsinieku klubs kopā ar laikrakstu Druva. Jautājums TP, kuras programmā teikts: „piesaistot investīcijas, radīsim jaunas darba vietas novadā”. Kādi ir konkrēti soļi, kādā veidā tas notiks? Gints Šķenders: Ar Cēsu domes atbalstu ir izveidojies uzņēmums Tīrības nams, uzņēmums Vinnis, kas sekmīgi darbojas. Tie ir konkrētie soļi, kas jāturpina. Izveidojoties Cēsu novadam, pietrūkst attiecīgu teritoriju, kur var izveidot rūpniecību, bet Vaives pagastā tāda ir. Jautājums PS, kura pauž – vērsīsimies pret jaunu monopolu izveidi novadā. Vai Jums ir bažas, ka tādi varētu rasties? Raitis Sijāts: Iedzīvotāju bažas ir mūsu bažas. Ja siltumapgāde būtu palikusi tādā statusā kā Vinda, būtu labvēlīgāka gaisotne. Atkritumu apsaimniekošanā daļēji jau ir monopols, bet tāds patīkams monopols, jo pašvaldība ir kapitāldaļu turētājs, un ceru, ka uzņēmuma darbība nepāries sliktākā tendencē. Ūdenssaimniecībā arī varētu piesaistīt investīcijas, bet tas nav noticis pēdējos četrus gadus. <b>Jautājums SCP, kas meklēs papildus pielietojumu pašvaldības ēkām. Kam tieši? Mārtiņš Malcenieks: Piemērs – inkubators jauniem uzņēmumiem, kuriem nav resursu. Var iet un strādāt – attīstīt uzņēmējdarbību vai pašnodarbinātību. Jautājums LZS: Pilnveidosim normatīvos dokumentus, lai atbalstītu uzņēmējdarbību. Kādus dokumentus? Māris Niklass: Dokuments par to, cik lieli uzņēmumi un ar kādu apgrozījumu tiks atbalstīti, pirmkārt, – mazie un vidējie uzņēmēji. Notiks biežākas novada domes sēdes, lai jaunais uzņēmējs varētu saņemt ātrāku atbildi. Jautājums Saskaņas Centram, kurš pauž – veicināsim publiski privāto partnerību. Kādā veidā? Igors Gormaļovs: Piemēram, tūrismā, jo ir jāizmanto dabas resursi – tūrisma attīstība uz Austrumiem. Tas dos darbu Cēsu mazajiem uzņēmējiem. Jautājums no zāles: kādas kļūdas politiķi ir pieļāvuši šo četru gadu laikā – lūgums paškritiski uz sevi paskatīties, jo visi esam cilvēki. Otrs jautājums – ko partijas nav izpildījušas no tiem solījumiem, ko devušas 2005.gada pašvaldību vēlēšanās? Gints Šķenders, TP: Aktīvāk vajadzēja iesaistīties siltumapgādes lietās. Nav atrisināts arī Cēsu autoostas jautājums. Ne pietiekošā tempā ir virzīts tirgus attīstības projekts. Uzskatu, ka 90% no tā, ko esam solījuši, ir izdarīts. Māris Niklass, LZS: Pats neesmu mierā ar autoostas projekta gaitu. Pratām celt spēļu zāles, bet nepratām uzcelt autoostu, kuru vēlāk varētu izmantot kā lasītavu. Raitis Sijāts, PS: Ar stadionu neesam apmierināti, jo varējām piesaistīt investīcijas, ko izdarīja Valmiera un citas pilsētas. Par tirgu – virzījās uz priekšu, bet projekts ir krietni samazinājies apjoma ziņā. Jautājums no zāles: Esmu ienācējs Cēsīs un dzīvoju šeit astoņus mēnešus. Vai tad, kad iešu un mēģināšu nodibināt jaunu uzņēmumu Cēsīs, vai būs nozīme tam, kādu partiju es pārstāvu, un vai man būs ar kādu jādalās? Gints Šķenders, TP: Pēdējais piemērs – atnāca pie manis jauns cilvēks un vēlējās atvērt ātrumkārbu ražotni. Mēs riskējām, devām zemi un viņš izveidoja. Varat viņam pajautāt, vai ar kādu bija jādalās. Bet skaidrs, ka šādi piemēri un uzņēmēji ir vajadzīgi – mēs par tādiem tikai priecājāmies. Māris Niklass, LZS: Godātais kungs, zaļā krāsā jums nevajadzētu būt. Jautājums no zāles: sastādot nākamo budžetu, kā partijas saliks prioritātes? TB/LNKK: 1) Kultūra un uzņēmējdarbība, 2) Labklājība, 3) Infrastruktūra un izglītība Jaunais Laiks: 1) Labklājība, 2) infrastruktūra, 3) izglītība un 4) kultūra Tautas Partija: Budžets šobrīd sastādīts šādi – 1) izglītība, 2) kultūra un sports, 3) infrastruktūra, 4) labklājība Pilsoniskā savienība: Izglītība, infrastruktūra, uzņēmējdarbība, labklājība un kultūra Sabiedrība Citai politikai: 1) Labklājība, 2) izglītība un kultūra, 3) infrastruktūra un uzņēmējdarbība Latvijas Zemnieku savienība: 1) izglītība, 2) kultūra 3) infrastruktūra 5) labklājība Saskaņas centrs: 1) izglītība 2) labklājība 3) kultūra 4) infrastruktūra Jautājums no moderatora: ja jūs nevarētu balsot vēlēšanās par sevi, par kuru no konkurentiem jūs balsotu? Māris Niklass, LZS: Es nebalsotu par Tautas partiju. Balsotu Jauno laiku. Edgars Kuzmans, SCP: Atdalot Saeimas vēlēšanas no pašvaldību vēlēšanām – par Tautas partiju.

Raitis Sijāts, PS: Par Jauno Laiku. Gints Šķenders, TP: Par tēvzemiešiem. Ģirts Kaļķis, TB/LNNK: Par Tautas partiju. Igors Gormaļovs, Saskaņas centrs: Par Latvijas Zemnieku savienību, kas mums ir vistuvākie ar idejām.

LABKLĀJĪBA Jautājums JL, kas raksta savā programmā – „piesaistot ES fondus, izveidosim dienas aprūpes centru pensionāriem un invalīdiem brīvā laikā pavadīšanai un uzraudzīšanai”. Kāds ir konkrētais plāns? Laima Pērkone: Mēs domājam, ka sabiedrība noveco un cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts, un ES sociālais fonds ir domāts šim mērķim. Pilsētai ir telpas, kuras tā var nodrošināt. Slimnīcā varētu būt iespēja sniegt palīdzību veciem cilvēkiem. Tas pavērtu iespējas biznesam, kur par maksu varētu sniegt pakalpojumus. Jautājums TP, kas pauž – izveidosim vienkāršu novada pārvaldes struktūru. Kāda tā būs? Voldemārs Vaivods: Piemēram, esošajā sociālo pakalpojumu aģentūrā iekļaut Vaives pagasta sociālos darbiniekus, izmantojot gan Cēsu, gan Vaives resursus vienotā veidā. Jautājums PS, kas plāno konstruktīvu atbalsta politiku Cēsu slimnīcai kā daudzprofilu lokālās slimnīcas saglabāšanā un attīstībā. Kā? Anda Skrastiņa: 100 km no mums ir Rīga, 30km – Valmiera, bet mūsu cilvēku ceļš aizved uz Cēsu slimnīcu. Ja slimnīca neattīstīsies un tajā neienāks tehnoloģijas un cilvēki – ārsti, protams, ka nevienam nav interesanti ārstēties slimnīcā, kurā ārstē tikai ar labu vārdu un siltu tēju. Ja mēs gribam, lai slimnīca attīstītos, ir jāpiesaista ārsti un jādomā par stipendijas fondu jaunajiem speciālistiem.

Jautājums SCP, kas rūpēsies par veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu novadā, nodrošinot pakalpojumu pieejamību visām iedzīvotāju grupām. Kādā veidā šī pieejamība tiks nodrošināta? Mārtiņš Malcenieks: Ir runa par informatīvo pieejamību – informatīvais punkts vai konsultants, kurš informētu, kur pacientam ir jāgriežas, ja viņam ir konkrētās problēmas. Jautājums LZS, kas pauž – veicināsim alternatīvu medicīnas iestāžu veidošanu novadā. Kā tas domāts? Māris Niklass: Radīt telpas, kur var pacientus pieņemt. Jautājums Saskaņas centram: kā jūs saprotat sociāli atbildīgu budžeta plānošanu kā paužat savā programmā? Igors Gormaļovs: Plānojot budžetu, ņemt vērā cilvēka primārās vajadzības. Jautājums TB/LNNK, kas savā programmā deklarē – veicināsim bezdarbnieku iesaisti sabiedriskajos darbos, pašvaldības vides labiekārtošanā. Kā? Ģirts Kaļķis: Konkrēti – pilsētas uzkopšanā.

Jautājums no zāles – zinot, ka beidzoties šai apkures sezonai, iedzīvotājiem ir parādi, rodas jautājums, ko jūs darīsiet ar šo jautājumu nākamajā apkures sezonā? Andris Mihaļovs, TP: Pirmkārt, varbūt cilvēkiem trūkst informācijas par to, ko mēs darām – mums pie tā jāstrādā, lai cilvēki būtu informēti, tāpēc varu pastāstīt, ka jaunajiem īpašniekiem uzdots – mazināt atkarību no Latvijas Gāzes un atrast alternatīvu apkures veidu – skatīties, vai Rūpniecības ielā var uzstādīt apkures katlu. Mēneša laikā viņiem jādod atbilde. Jautājums no zāles: valdība ar nākošā gada 1.janvāri iedzīvotājiem plāno uzlikt dzīvojamās platības nodokli. Kāds ir partiju skatījums – ko iegūs un zaudēs pašvaldība? Gints Šķenders, TP: Pilsētā ir dzīvokļi, bet kas notiks laukos, kur tante un onka dzīvo lielās lauku mājās? Šobrīd kompetenti nevaru atbildēt, bet es tur redzu lielas sociālas bumbas. Raitis Sijāts, PS: Visiem deputātiem jāstrādā ar savām partijām, jo visas odziņas, kas te nāk ārā, mums arī pašiem būs jāapēd, neraugoties uz to, kas nonāks pie varas. Varas partijas nediskutē ar pašvaldībām, kā rezultātā mēs avīžu pirmajās slejās lasām šos brīnumus. Igors Gormaļovs, SC: Mūsu partija ir pret šādiem lēmumiem.

KULTŪRA Jautājums Saskaņas centram, kas savā programmā raksta, ka popularizēs sportu un veselīgu dzīves veidu. Trīs soļi, kas konkrēti tiks darīts? Igors Gormaļovs: Jāpalielina izdevumi sportam – vismaz dubultā, ja ne trīskārši. Jāopularizē Ozolkalns, Žagarkalns un atpīta pie Gaujas. Masu pasākumos un Cēsu domes mājas lapā izvietosim informāciju. Jautājums Latvijas zemnieku savienībai, kas pauž – saglabāsim vispārējo Dziesmu un deju svētku tradīcijas, veicinot to attīstību. Kā? Valda Zaļaiskalna: jāatbalsta finansiāli – ar autotransportu un grupu vadītāji. Tas ir jāsaglabā, jo tas ir sociālas dabas jautājums – lai cilvēki neierautos mājās, bet nodarbotos ar pašdarbību. Jautājums SCP, kas savā programmā deklarē – palielināsim novada jauniešu atpūtas iespējas vasaras mēnešos, atbalstot dienas nometņu atvēršanu skolās. Kādā veidā tas notiks? Edgars Kuzmans: Izglītība nav tikai tas, ko skolēni iegūst skolā līdz četriem. Arī pēc skolas laika ir izglītība – teātris, sports, utt. Stadions jāattīsta ar privāto investoru palīdzību, bet līdz tam var uzlikt 2 futbola vārtus, kur puišiem dzenāt bumbu, un tas, draugi mīļie, neko nemaksā. Mārtiņš Malcenieks: par konkrēto jautājumu – sadarbībā ar lauku skolām plānojam uz minimālām izmaksām dienas nometnes jauniešiem pamatskolas vecumā. Jautājums PS, kas plāno saglabāt reģiona bibliotēkas statusu un pilnveidosim grāmatu vienoto fondu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Kā apzināsiet iedzīvotāju vajadzības? Raitis Sijāts: Ar iedzīvotāju apzināšanu nodarbojas bibliotēkas darbinieki, kas ir pietiekami kompetenti. Jautājums TP: Kāpēc ikgadējo mākslas festivālu vajadzētu izveidot par starptautiskas nozīmes kultūras pasākumu, kā minat savā programmā? Gints Šķenders: Divi iepriekšējie festivāli ir jau sevi pierādījuši, tālāk jādomā, kā piesaistīt līdzekļus un kādu programmu veidot. Piezīme par stadionu: Esam ļoti daudz diskutējuši un saņēmuši pārmetumus par stadionu, bet mūsu uzskats, ka vispirms ir jābūt normālai sporta infrastruktūrai pie skolām, ko jau mēs lielā mērā esam sākuši darīt. Ir variants, ka Cēsu stadions varētu būt Rīgas ielā, kur ir kokaudzētava, jo pilsētas centrs nenodrošina transporta izvietošanu pietiekamā mērā. Jautājums JL, kā iesaistīsiet iedzīvotājus sporta aktivitātēs kā minat savā programmā? Māris Cīrulis: šeit ir vieta prāta vētrai, piemēram, orientēšanās, strītbols. Tas ir darbs sporta dzīves veidotājiem, kas ir domes sastāvā. Veloceliņu izbūvei vajadzētu pievērst uzmanību. Jautājums TB/LNNK, kas pauž – materiāli atbalstīsim brīvā laika veselīgas izmantošanas iespēju paplašināšanu ar bērniem. Kur ņemsiet līdzekļus? Ģirts Kaļķis: Tūrisms ir veids, kur ņemt līdzekļus. Piemērs: Laila Pakalniņa ir gatava uzņemt filmu par Ozolkalnu un reklamēt to bez maksas televīzijā uz labas sadarbības pamata. Dažkārt tam nemaz nevajag lielu līdzekļus. Tā mēs atnesam naudu uz Cēsīm. Ir jārīkojas proaktīvi, jo katrs varam kaut ko dot no sevis. Es var pārdot ekskursijas uz Cēsīm. Tas ir bizness, kas atnes naudu. Jautājumi no zāles: lūdzu paceliet rokas, cik šeit ir bezpartejiskie cēsnieki? Paldies, kādi 30 gabali esam. Kā jūs vērtējat cēsnieku aktivitāti un kā jūs sekmēsiet iedzīvotāju līdzdalību lēmuma pieņemšanā? Gints Šķenders, TP: Domāju, ka salīdzinājumā ar valsti, mūsu iedzīvotāji ir aktīvi. Konkrēts piemērs – Cēsu astoņsimtgade, kur bija daudz darba grupas. Šādā veidā dialogs ar sabiedrību arī būtu jāturpina. Jau šobrīd darba grupa strādā pie projekta „Cēsis – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”, kur nebūs runa tikai par kultūras jomu. Cēsu mājas lapas apmeklējums parāda, kā mēs strādājam ar iedzīvotājiem. Mājas lapa ir trešā apmeklētākā pilsētu mājas lapa valstī. Māris Niklass, LZS: Man ir laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, bet jārada jaunas apvienības, lai aktivitāte augtu. Andris Jakovļevs, JL: Šis jautājums sasaucās ar mana maģistra darba tēmu, kas bija par iedzīvotāju iesaistīšanos politisko lēmumu procesā Cēsu rajonā. Galvenie secinājumi – iedzīvotājiem ir liela neapmierinātība ar starppersonu komunikāciju – viņi vēlas regulārākas tikšanās, iesaistīšanos, diskusiju. Bet Cēsu mājas lapa – tā nav komunikācija, tā ir informācijas nodošana jeb asimetriska komunikācija. Svarīgi ir ne tikai saņemt informāciju, bet saņemt arī atgriezenisko saiti – ļaut komentēt, nevis tikai izlasīt rakstu kā avīzē un viss. Andris Mihaļovs, TP: Papildināšanu, kā iedzīvotāji var iesaistīties lēmumu pieņemšanā ar piemēriem. Konkrēti vecāki atnāca pie manis uz Cēsu domi un pieprasīja, burtiskā nozīmē: Cēsīs vajag latviešu vidusskolu – atrisinājām uz Cēsu 2.vidusskolas bāzes. Atnāca pie manis uz pieņemšanu jaunieši un teica, ka vajag bērnu rotaļu laukumu – atrisinājām tieši pēc viņu skicēm un ieteikumiem. Trešā lieta – pie deputāta Raita Sijāta vērsās ar iesniegumu par apkures tarifiem. Sijāta kungs griezās pie manis, apspriedām taktiku un vērsāmies pie regulatora. Regulators mūsu prasību neapmierināja un mēs vērsāmies tiesā. Jautājums no zāles: Mūsu sabiedrībā ir daudz cilvēku, kas nevar mācīties koledžā noteiktās programmās, jo nevar veikt šāda līmeņa darbus, jo ir attīstības traucējumi. Vai Cēsu arodskolā tas tiks veidots? Ravita Blaževica, PS: Ir doma, ka Cēsu profesionālajā izglītībā varētu attīstīt otro profesionālo līmeni, realizēt un licencēt – tur nekādi pašvaldības līdzekļi nav. Gints Šķenders, TP: Konkrēti šis jautājums vēl nav risināts. Mēs to nenoraidām, bet esam to piefiksējuši. Jautājums no zāles: Vai tiešām tā ir, ka šīs brīvā laikā pavadīšanas grupas ir tā jāstimulē – teātri, kori un tml.? Vai jāfinansē mākslinieciskā pašdarbība? Edgars Kuzmans, SCP: Pašvaldībai tas ir jāstimulē ar telpām. Gints Šķenders, TP: Tas jau ir noticis. Raitis Sijāts, PS: Dziesmu svētku likums paredz dotācijas kolektīviem. Mēs esam zeme, kas dzied, unikālā situācijā, tāpēc to nevar nedarīt. Māris Niklass, LZS: Es biju viens no četriem deputātiem, kas uzskatīja, ka kolektīvi tomēr ir jāatbalsta. Mūsu kolektīvu skaits nav nemaz tik liels, jo mūsu sadarbības pilsētā ar mazāku iedzīvotāju skaitu ir divreiz vairāk kolektīvu.

IZGLĪTIBA Jautājums TB/LNNK. Plānojat materiāli stimulēt skolu novadpētniecības darbu un interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanu. Kāda būs šī materiālā stimulēšana, kādos apmēros un no kādiem līdzekļiem? Ģirts Kaļķis: Piemēram, šobrīd mans uzņēmums stimulē labākos skolniekus, dodot dāvanu kartes, lai šie skolēni varētu nākt uz kalnu un ziemā slēpot par velti. Viens no veidiem, kā var atbalstīt. Domāju, ka būtu vairāki uzņēmumi, kuri labprāt atbalstītu. Nākošais etaps – karjeras dienas, kuru ietvaros skolēni nāk uz uzņēmumu un izstrādā projektus. Tas raisītu interesi darboties praktiskā jomā. Jautājums partijai Jaunais Laiks. Jūs rakstāt: veicināsim peldēšanas nodarbību ieviešanu sākumskolās. Kādēļ un kādā veidā? Laima Pērkone: Mēs to domājām saistīt ar veselīgu dzīvesveidu. Tā kā Priekuļos un Cīrulīšos ir peldbaseins – varētu organizēt nometnes un atsevišķas akcijas ar projektu un uzņēmēju naudu. Jo šobrīd tiešām ir bažas, vai vecāki varēs samaksāt par peldēšanas nodarbībām. Tas varētu veicināt jaunu un talantīgu jauniešu atgriešanos pilsētā, kuriem ir bērni, jo šeit ir droša un laba vide, kur audzināt bērnus. Jautājums Tautas partijai: Jūs rakstāt: pilnveidosim izglītības iestādes, nodrošinot tajās izglītības kvalitāti, labus darba un mācību apstākļus. Kā tas tiks darīts? Gints Šķenders: Tā ir viena no mūsu prioritātēm. Cēsīs ir izstrādāta izglītības attīstības programma, kas jāturpina. Tā kā veidojas Cēsu novads, varētu būt aktuāls internātu jautājums un profesionālā izglītība. Ļoti svarīgs jautājums nākotnē būs profesionālās izglītības programmas – IZM mums piedāvā Cēsu 4.arodskolu, bet tur būs ļoti daudz neskaidru un problemātisku jautājumu. Jautājums Pilsoniskajai savienībai: savā programmā deklarējat izveidot publisko stipendiju fondu studentiem, kuri pēc studijām atgrieztos strādāt savā novadā. Tas sakrīt ar iedzīvotāju jautājumiem – kā motivēsiet jauniešus pēc studiju beigšanas atgriezties Cēsīs? Ravita Blazeviča: Studiju fonds ir viens no paņēmieniem, kā noturēt jauniešus novadā. Stipendiju fonds ne tikai tiem, kas atgriežas, bet arī tiem, kas aiziet studēt uz citu novadu skolām. Mūsu prioritāte – finansētāji būtu uzņēmēji. Atbalsts varētu būt arī nodokļu politikā. Jautājums Sabiedrība citai politikai: Jūs rakstāt, ka izveidosiet papildus mazbudžeta grupiņas bērnudārzā, kurās tikai pieskatīs bērnus, tādejādi nodrošinot katram novadā deklarētajam bērnam vietu bērnudārzā. Kā tas izpaudīsies? M.Malcenieks: Pats kā trīs bērnu tēvs vedu bērnus uz bērnu dārziem, bet redzu, ka dēļ samaksas bērni tiek ņemti ārā no bērnudārza, jo vecāki vienkārši nevar to atļauties. Tiem, kas nav sasnieguši pirmsskolas vecumu, pietiktu ar pieskatīšanu un rotaļām un atvieglotu dzīvi vecākiem, kuri nevar atļauties samaksāt šo naudu. Jautājums ZZS. Savā programmā paužat, ka izstrādāsiet vienotu sistēmu vecāku tālākizglītībai. Kas ar to domāts? M. Niklass: Ceru, ka jaunais domes sastāvs paskatīsies uz mūžizglītību citādi. Ir jāizglīto vecāki, jo ir ļoti mainījusies skolu sistēma un vecāki nezina, ko bērniem māca. Jāinformē vecāki, kādas šobrīd ir prasības.

Jautājums Saskaņas centram. Optimizējot skolu tīklu, saglabāsim izglītības pieejamību un kvalitāti. Kā? Igors Gormaļovs: Jo vairāk skolēnu skolā, jo bagātāka skola un kvalitatīvāka izglītība. Tāpēc uzmanība jāpievērš Vaives pagastam, kur jāskatās, lai izglītība būtu maksimāli kvalitatīvāka. Apvienojot skolas, veidot piepildītas klases un palielināt izglītības kvalitāti. Jautājums no zāles TP: Jūs runājat, ka turpināsiet izglītības programmu – kā jūs redzat turpināt pieaugušo izglītību? Vai arī pārējās partijas uzskata pieaugušo izglītību kā svarīgu lietu Cēsu novadā vai to svītrojat? Gints Šķenders: Pieaugušo izglītība – ļoti nopietna un svarīga lieta, bet tā kā tas notiek pašlaik, ir vieglāk nepārņemt. Ļoti labs piemērs ir Jelgavā, pēc kāda modeļa strādā pieaugušo izglītības centrs, pēc kā būtu jāveido centrs arī Cēsīs. Novēlu sekmes mūs pieaugušo izglītības centram kā privātai struktūrai. Māris Niklass: Pieaugušo izglītībai ir divi ceļi – Zentas Mauriņas ceļš jeb to, ko dara šobrīd pieaugušo izglītības centrs, vai otrs – profesionālā apmācība, ko šobrīd dara BUTS. Pilsētai būs jāizšķiras, kuru izvēlēties. Piebildes: Laima Pērkone, JL: Man šķiet nedabiski, ka Rīgā ir koncentrēts viss, tāpēc man ir kluss sapnis, ka arī atsevišķām augstskolām veidotos fakultātes šeit, Cēsīs. Domāju, ka augstākai izglītībai Cēsīs ir vieta. Gints Šķenders, TP: Cēsīs ir bijusi doma par profesionālo izglītību koledžas līmenī – lai tā būtu laba, fakultātei ir jābūt labai materiāli tehniskajai bāzei, bet vienas pašvaldības ietvaros ar labo gribu vien nevar nodrošināt. Bez attiecīgām valdības pieņemtajām programmām to nevaram nodrošināt. Savukārt arodskola ir jāpaceļ citā profesionālā līmenī un to var izdarīt. Ravita Blazeviča, PS: Mēs uzskatām, ka pieaugušo izglītības centrs ir pašvaldībai jāpārņem, bet jāakcentē citi akcenti – vajadzīga informācija.

Cēsu novada deputātu kandidātu solījumi: INFRASTRUKTŪRA Jautājums visām partijām – lūdzu nosauciet trīs lietas, ko darīsiet ar vecpilsētu! Raitis Sijāts, PS: 1) Reģenerācijas projekta aktualizācija der tikai tad, ja saglabājas normatīvo aktu pēctecība; 2) Turpināsim attīstīt stāvlaukumus vecpilsētā – jāveido tur, kur paredzēti teritorijas plānojumā; 3) Maksimāli jāpiesaista investīcijas vecpilsētai. Gints Šķenders, TP: 1) Jāpabeidz Rīgas ielas bruģēšanu un tīklu izbūvi – 2010.gadā tas nenotiks, tas ir skaidri zināms, bet tas ir jādara turpmāk; 2) jāpiesaista uzņēmēji namu fasāžu sakārtošanai un līdzfinansējums no namu īpašniekiem; 3) Cēsu Sv.Jāņa baznīcai tiešā veidā no pilsētas budžeta es neredzu līdzekļus, kur var dabūt, bet tur jāmeklē sadarbības partneri. Andris Jakovļevs, JL: 1) varētu sniegt konsultatīvu atbalstu un nodokļu atlaides fasāžu sakārtošanai; 2) vecpilsētu nedrīkst degradēt ar smago tehniku un transportu; 3) lielāka kontrole pār būvētājiem, jo bruģis jau ir nokalpojis un sabojāts, tāpēc līgumos jāieslēdz nopietnākas sankcijas un garantijas. Ģirts Kaļķis, TB/LNNK: 1) vajadzētu savest kārtībā fasādi un 2) sakārtot ceļus; 3) ierobežot, ar kādu tehniku brauc vecpilsētā. Igors Gormaļovs, SC: 1) Tehnikas plūsma jāierobežo; 2) jāatdzīvina vecpilsēta kā pasākumu vieta; 3) Rožu laukumā varbūt kādu rozi tomēr vajadzētu iestādīt, lai vismaz saskan ar nosaukumu. Arkādijs Suškins, LZS: 1) Vecpilsēta priekš uzņēmēja ir nomirusi, bet pilnīgi slēgt vecpilsētu nebūtu prāta darbs. 2) Pašvaldībai daudz stingrāk jāvēršas pret namu īpašniekiem, daudz stingrākā formā, jo viņi neko nedara – nomas maksa ļoti augsta, nepārdod un neattīsta. Mārtiņš Malcenieks, SCP: 1) Ir ļoti svarīga pareiza fasāžu sakārtošana, ne sterila sakārtošana. Tūristi daudz priecīgāki iet pa tām ieliņām, kuras nav sakārtotas, nevis skatās uz Zvaigznes ABC grāmatnīcu; 2) Vajadzētu maksimāli atslogot vecpilsētu no transporta – veidot to satiksmi tā, lai nav iespējama pilna izbraukšana un lai tur neatrastos stāvvietas; 3) jāveido pasākumi Rožu laukumā un citur, 4) velo infrastruktūras un stāvvietu veidošana vecpilsētā. Piebilde: Gints Šķenders, TP: Pilsētas attīstības plānā ir izstrādāts Cēsu muzeju krātuvju kompleksa izvietošanu vecpilsētā pretī vecajam arhīvam. Ir zināms, kā sagādāt līdzfinansējumu. Uzskatu, ka tas būs stimuls attīstībai. Šīs vēlēšanās ir īpašas ar to, ka notiek kāzas starp Cēsīm un Vaives pagastu. Vārds deputātu kandidātiem no Vaives pagasta: kādas Vaives pagasta intereses un ieceres aizstāvēsiet Cēsu novada domē? Aigars Ķerpe, TP: Vaives pagastā interese par apvienošanos ir daudz lielāka nekā Cēsīs. Ieguvumi Vaives pagastam – varēsim sakārtot un turpināt iesāktās ieceres. Zaudējumi nebūs nekādi. Galvenā sāpe – ceļa Cēsīs-Banūži noasfaltēšana. Valda Zaļaiskalna, LZS: Abas Vaives pamatskolas dabiski iekļausies Cēsu novadā, jo Līvu pamatskolā ir korekcijas klases, bet Rāmuļu skola veidojas par eko skolu, kur vasarā varēs notikt nometnes. Aiz Pleskavas šosejas ir zona, kur var attīstīt rūpniecību, kas ir mūsu pagasta pienesums visam novadam.