Valdībā izskan ierosinājums PVN jau šogad palielināt līdz 23% un atteikties no ar nodokli neapliekamā minimuma

Valdībā tiks izvērtēta iespēja jau šogad pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi palielināt līdz 23% un atteikties no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma, liecina valdības e-portfelī pieejamais protokollēmuma projekts par šā gada valsts budžeta grozījumiem. Kā teikts protokollēmuma projektā, Finanšu ministrija (FM) piedāvā paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi par diviem procentu punktiem jau no šā gada 1.jūlija, tādējādi cerot budžetā papildus iegūt 32,5 miljonus latu. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) žurnālistiem sacīja, ka viņš pats neatbalsta PVN likmes palielināšanu. FM rosinātais paredzēts kā priekšlikums, par kuru vēl jādiskutē. Politiķis uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums ir samazināt budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Tāpat tiek piedāvāts “samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu no 45 latiem līdz 0”, šādi cerot budžetā papildus iegūt 35,8 miljonus latu. Kā liecina e-portfelī pieejamie dokumenti par 9.jūnijā valdības sēdē atbalstītajiem budžeta grozījumiem, tobrīd ar nodokļu izmaiņām šā gada valsts budžetu bija plānots papildināt par 111,3 miljoniem latu, tajā skaitā, samazinot ar nodokli neapliekamo algas minimumu līdz 45 latiem, budžetā bija plānots iegūt 35,8 miljonus latu, ieviešot progresīvo ienākumu nodokli, – vēl 35,8 miljonus latu, samazinot ar nodokli neapliekamo pensiju apmēru, – 20,9 miljonus latu, palielinot akcīzi alkoholam, – 3,8 miljonus latu, bet no Latvijas Bankas bija plānots saņemt papildu maksājumu 15 miljonu latu apmērā. Vēl otrdien valdībā PVN likmi līdz 23% tika plānots palielināt no 2011.gada, šādi iegūstot 73 miljonus latu, bet nākamgad bija plānots palielināt nekustamā īpašuma nodokli, šādi budžetā iegūstot 70 miljonus latu. No 2011.gada ar nodokli tiek plānots aplikt kapitāla ienākumus, šādi iegūstot nepilnu 41 miljonu latu. Pārskatot vieglo automobiļu nodokļus, nākamgad tiek plānots papildus iegūt 90 000 latu, mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa nosacījumus attiecībā uz ziedojumu aplikšanu, 2010.gadā bija plānots papildus iegūt 5 miljonus latu, par 4% palielinot valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, no 2011.gada papildus plānots iegūt 134,4 miljonus latu, bet, no 50% uz 75% palielinot maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, 2010.gadā plānots papildus iegūt 18,8 miljonus latu. Tagad valdībai FM piedāvā jaunus priekšlikumus, kuriem gan nebūt vēl neesot valdības atbalsta. Ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) šie priekšlikumi nav saskaņoti un viņš ar tiem iepazinies pusstundu pirms valdības sēdes sākuma, aģentūrai LETA sacīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne. Tāpat FM rosina samazināt izdevumus studentu stipendijām un transporta izdevumu kompensācijai. Priekšlikums paredz no 2009.gada 1.septembra likvidēt augstākās izglītības iestāžu stipendiju fondu, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijai 1,19 miljonu latu apmērā, Iekšlietu ministrijai 21 173 latu apmērā, Kultūras ministrijai 66 898 latu apmērā, Zemkopības ministrijai 160 459 latu apmērā, Veselības ministrijai 115 632 latu apmērā un Aizsardzības ministrijai 8765 latu apmērā. Paredzēts arī samazināt izdevumus atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem augstskolām. Priekšlikums paredz vienotus kritērijus izdevumu samazināšanā budžeta iestādēm un valsts augstskolām – atvasinātajām publiskajām personām, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijai – 3,46 miljonu latu apmērā, Kultūras ministrijai – 595 870 latu apmērā, Veselības ministrijai – 1,13 miljonu latu apmērā un Zemkopības ministrijai – 585 212 latu apmērā. Tāpat plānots samazināt izdevumus Izglītības un zinātnes ministrijai zinātnes bāzes finansējumam valsts augstskolām. Finansējums var tikt samazināts par 10%, lai ievērotu vienotus kritērijus izdevumu samazināšanā budžeta iestādēm un valsts augstskolām 765 121 lata apmērā. Izdevumus paredzēts mazināt arī uz finansējumu brīvpusdienu nodrošināšanai 1.klases skolēniem, proti, netiks nodrošinātas brīvpusdienas 1.klases skolēniem no 2009.gada 1.septembra, kas ļaus ietaupīt 1,64 miljonus latu. Tiks samazināti arī izdevumi Kultūras ministrijai, kas paredzēti Latvijas Nacionālajai operai, teātriem un filmu nozarei. Par 10% finansējums var tikt samazināts atlīdzībai un iestāžu uzturēšanas izdevumiem, lai ievērotu vienotus kritērijus izdevumu samazināšanā budžeta iestādēm un valsts finansētajām kultūras iestādēm. Tas ļaus ietaupīt 1, 72 miljonus latu. Izdevumi tiks mazināti arī uz finansējuma ģimenes valsts pabalsta bērniem rēķina, proti, no 2009.gada 1.jūlija plānots pārtraukt izmaksu, ja tiek atrisināts jautājums par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Tas ļaus ietaupīt 18 miljonus latu. Tāpat FM rosina samazināt izdevumus atlīdzībai Valsts prezidenta kancelejai 127 059 latu apmērā, Tiesībsarga birojam – 76 634 latu apmērā, Valsts kontrolei – 279 253 latu apmērā, Centrālajai vēlēšanu komisijai – 22 301 lata apmērā, Centrālajai zemes komisijai – 6390 latu apmērā, Nacionālajai radio un televīzijas padomei – 22 250 latu apmērā. Tiek rosināts arī samazināt izdevumus precēm un pakalpojumiem Valsts prezidenta kancelejai 31 487 latu apmērā, Tiesībsarga birojam – 4938 latu apmērā, Valsts kontrolei – 18 942 latu apmērā, Centrālajai vēlēšanu komisijai – 14 994 latu apmērā, Centrālajai zemes komisijai – 510 latu apmērā un Nacionālajai radio un televīzijas padomei – 2486 latu apmērā. FM piedāvājums paredz samazināt izdevumus ierēdņu apmācības politikas nodrošināšanai 93 467 latu apmērā, paredzot ar šā gada 1.septembri likvidēt Valsts administrācijas skolu, samazināt izdevumus PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai 20 777 latu apmērā, paredzot apturēt komisijas darbību ar šā gada 1.augustu. Paredzēts samazināt izdevumus Ekonomikas ministrijas apakšprogrammā “Atbalsts mājokļiem” valsts budžeta mērķdotācijām uzturēšanas izdevumiem pašvaldībām 200 000 latu apmērā, samazināt izdevumus Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansējums” 2 084 872 latu apmērā. Tāpat plānots par 5 miljoniem latu samazināt izdevumus iemaksām Eiropas Kopienas budžetā. Izdevumus plānots mazināt arī dotācijām VAS “Lauku attīstības fonds” pamatkapitāla palielināšanai 1,26 miljonu latu apmērā un Zemkopības ministrijas dažādām programmām un iestādēm – Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts meža dienestam, Meža attīstības fondam, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram, Lauksaimniecības risku fondam u.c. – 1,5 miljonu latu apmērā. LETA