Gruzija pirms pērn augustā notikušā kara ar Krieviju vairāk koncentrējās uz sadarbību ar NATO, bet tagad tā sākusi pastiprināti skatīties Eiropas Savienības (ES) virzienā, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns.
Tam par iemeslu, pēc vēstnieka domām, varētu būt ES loma krīzes risināšanā. Vienlaikus Vilcāns norādīja, ka sadarbība ar ES Gruzijai ir daudz sarežģītāka, jo tā prasa veikt nopietnas reformas.
“Lielā mērā gruzīni orientējas uz ātru efektu,” vērtēja diplomāts, minot, ka ir jāpieliek lieli pūliņi, lai tuvinātos ES standartiem, un tas prasa zināmu laiku un lielu resursu patēriņu. Pēc vēstnieka domām, Gruzija gan vēlas redzēt ātru atdevi saviem ieguldījumiem, taču tas šajā situācijā nav iespējams.
Pašreizējo situāciju Gruzijā Vilcāns vērtēja kā “stabili nestabilu”, proti, valstī notiekošās protesta akcijas ir gājušas mazumā, taču nav izslēgts, ka tās var atsākties, piemēram, jau rudenī. Gruzijā esošā opozīcija nav vienota, to saista tikai viens mērķis – prezidenta Mihaila Šaakašvili atkāpšanās, un tā nepiedāvā konkrētu darbības programmu. Savukārt valdība, pēc Vilcāna domām, ir paziņojusi par daudziem nepieciešamiem un veicamiem pasākumiem, taču vilcinās ar to realizēšanu.
Diplomāts bija izvairīgs vērtēt iespējamu jaunu konfliktu starp Krieviju un Gruziju. Viņš norādīja, ka “tādas tenkas laiku pa laikam tiek izplatītas plašsaziņas līdzekļos”, taču patlaban grūti vērtēt, cik tās ir reālas.
Vilcāns gan ir pārliecināts, ka Gruzija nav spējīga pašlaik gatavoties “nekādām akcijām” un, lai arī incidenti uz Dienvidosetijas robežas notiekot regulāri, fundamentālu saasinājumu neesot.
LETA
Komentāri