Ja medicīnas iestāžu finansēšanā netiks ieviestas izmaiņas, jau oktobrī Latvijā varētu sākties pirmie slimnīcu maksātnespējas procesi, bet ar laiku Latvijas stacionārās medicīniskās aprūpes sistēma varētu piedzīvot krahu, prognozēja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Aivars Zdanovskis.
Sakarā ar finansējuma samazinājumu par 50%-60% daudzas Latvijas slimnīcas pārtraukušas plānotās operācijas un hronisko slimnieku stacionēšanu. To vidū ir arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Ja gada pirmajā pusē tai piešķirtais finansējums bija 633 000 latu, tad, sākot ar jūliju, – vairs tikai 285 000 latu mēnesī.
Pēc slimnīcai piešķirto līdzekļu daudzuma ārstniecības iestāde ir atsviesta 90.gadu vidū. Taču, ņemot vērā daudzkārtīgi pieaugušās zāļu un komunālo maksājumu cenas, kļūst skaidrs, ka, pat samazinot mediķu algas, izdzīvot ar šādu finansējumu slimnīca nav spējīga.
Lai arī neatliekamā medicīniskā palīdzība patlaban tiek sniegta visiem, kam tā tiešām ir nepieciešama, ar laiku, ja situācija ar medicīnas finansēšanu neuzlabosies, arī šī medicīniskā pakalpojuma pastāvēšana var tikt apdraudēta.
Patlaban darbu slimnīcā jau pārtraukuši 40 no 148 pensionēšanās vecumu sasniegušajiem mediķiem. Būtiska strādājošo skaita samazināšana slimnīcā pagaidām netiek plānota.
“Ja patlaban mediķi tiks atlaisti no darba, tad, krīzei beidzoties, slimnīca vairs nespēs atjaunot savu darbu normālā režīmā, jo vienkārši trūks speciālistu,” paskaidroja Zdanovskis.
LETA
Komentāri