Nolemts nevirzīt tālāk ierosinājumu, kas paredzēja uzlikt par pienākumu veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, tirdzniecības vietās realizēt reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt pārtikas preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai.
Šāds lēmums pieņemts pēc plašām diskusijām ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kas asi kritizēja Ekonomikas ministrijas (EM) plānotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredzēja minētās izmaiņas.
Kā bija norādīts dokumenta anotācijā, patlaban mazumtirgotāji veikalu apgādi bieži veic centralizēti, kā rezultātā nevajadzīgi pārvadājot pārtikas preces, tām līdz ar to nevajadzīgi sadārdzinoties. Šādā situācijā ir svarīgi mazināt pārtikas preču piegādes izmaksas, kas attiecīgi dotu iespēju arī samazināt pārtikas preču gala cenas veikalos, līdz ar to veicinot konkurenci.
Attiecībā uz cilvēka uzturam nozīmīgām pārtikas precēm nepastāv ierobežojumi uzcenojuma noteikšanai, kā rezultātā uzcenojums atsevišķos gadījumos varot sasniegt pat vairāk nekā 50%, tādējādi ierobežojot trūcīgo iedzīvotāju piekļuvi tiem. Par to liecinot Konkurences padomes publiskais ziņojums par piena un biezpiena ražošanas, piegādes un realizācijas tirgu.
Sagatavotajā projektā bija paredzēts, ka attiecīgam pārtikas preču mazumtirgotājam arī būs aizliegts nepamatoti atteikt, ierobežot, kavēt vai pārtraukt pārtikas preču piegādi no reģionālo pārtikas preču piegādātājiem.
Lai uzlabotu pastāvošo situāciju, bija paredzēts uzlikt par pienākumu veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, tirdzniecības vietās realizēt reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt pārtikas preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai. 300 kvadrātmetri izvēlēti, lai šāds pienākums pārāk neierobežotu mazos veikalus, kam šīs normas izpilde būtu nesamērīgi apgrūtinoša.
Kā iepriekš norādīja EM, pieņemot grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, tiktu sekmēta patērētāju piekļūšana lētākām pārtikas precēm, veicinot konkurenci starp ražotājiem, kā arī mazumtirgotājiem. Likumprojekts, pamatojoties uz piegādes izmaksu ietaupījumu, sekmēšot resursu izmantošanas efektivitāti.
Likumprojekts paredzēja iespēju Ministru kabinetam, ja nepieciešams, uz laiku, ne ilgāku par trīs gadiem, noteikt īpašus pasākumus noteiktu cilvēka uzturam nozīmīgu pārtikas preču apritē, tostarp nosakot maksimālo uzcenojumu, ar mērķi nodrošināt piekļuvi tām trūcīgiem iedzīvotājiem.
Vienlaikus valsts sekretāru sanāksmē atsaukti plānotie grozījumi Konkurences likumā, kas paredzēja, ka dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu varēs konstatēt ne tikai Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā uzskaitītajos gadījumos, bet arī piemērojot 13.panta otro daļu kā ģenerālklauzulu arī gadījumiem, kas nav tajā uzskaitīti.
Līdztekus iepriekš minētajam 13.panta otrajā daļā uzskaitītie dominējoša stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas izpausmes veidus bija paredzēts papildināt ar aizliegumu piemērot nevienādus noteikumus ekvivalentos darījumos, lai novērstu šādu gadījumu nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci un informētu mazumtirgotājus par šādas prakses neatbilstību likumam.
Uzlabojumi nepieciešami, lai sekmētu godīgu konkurenci, novēršot iespējas uzspiest netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus, nodrošinātu apvienošanās kontroli gadījumos, kad tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa pārsniedz 40%. Līdz ar to tiktu uzlaboti konkurences apstākļi ražotāju un piegādātāju starpā, kā arī tiks sekmēta tautsaimniecības attīstība kopumā, iepriekš uzsvēra EM.
LETA
Komentāri