Ministru kabineta (MK) komiteja vakar atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) izstrādātos noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam.
Patlaban spēkā ir četri Ministru kabineta noteikumi, kas apstiprina kadastrālo vērtību bāzi. Šogad tiek aktualizētas visu nekustamo īpašumu grupu bāzes vērtības. Tādēļ, lai vienlaicīgi nebūtu spēkā vairāki noteikumi, kas nosaka kadastrālo vērtību bāzi, tika sagatavots viens noteikumu projekts, kas ietver visu kadastrālo vērtību bāzi.
Turpmāk katru gadu plānots izdot jaunus noteikumus nākamajam gadam, aģentūru LETA informēja TM.
Kā teikts noteikumu anotācijā, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu, tostarp kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, veic VZD. No 2006.gada aprīļa kadastrālo vērtību bāzi izstrādā vienlaicīgi zemei un ēkām visā valsts teritorijā pa nekustamā īpašuma grupām.
Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja kārtējā gada 31.decembrī nekustamā īpašuma tirgus informācija par pēdējā gada periodu valstī uzrāda cenu krituma tendenci, tad zemes un ēku bāzes vērtības pārskata visām nekustamā īpašuma grupām vienlaicīgi.
Cenu indeksi 2008.gadā uzrādīja nekustamā īpašuma tirgus cenu kritumu, līdz ar to 2009.gadā papildus kadastrālo vērtību bāzes izstrādei komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai tiek aktualizētas arī pārējo nekustamā īpašuma grupu zemes un ēku bāzes vērtības. 2008.gada decembrī attiecībā pret 2007.gada pirmo pusgadu nekustamā īpašuma tirgus cenas valstī vidēji ir kritušās par 20%.
Ar noteikumiem apstiprināti visu nekustamo īpašumu grupu vērtību zonējumi un kadastrālo vērtību bāze, proti, lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža zemes, dzīvojamo māju apbūves, rūpnieciskās ražošanas objektu apbūves un komercobjektu apbūves zonējumi.
Apstiprinātas arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes bāzes vērtības lauku apvidos, apbūves zemes bāzes vērtības un zemes bāzes vērtības pilsētās nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem no mērķu grupām “Lauksaimniecības zeme”, “Ūdens objektu zeme” un “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu”.
Kā norāda TM, zemes bāzes vērtības noteiktas, izvērtējot 2008.gada beigu nekustamā īpašuma tirgus darījumus, informāciju par piedāvājumiem – kādas ir zemākās piedāvājuma cenas – un izvērtējot izmaiņu tendences attiecībā pret 2006.gada nekustamā īpašuma tirgus darījumiem.
TM norāda, ka dzīvojamo māju apbūves grupā zonējums sastāv no 1302 vērtību zonām un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai atbilst pieci nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, turklāt standartplatība tiek piemērota tikai individuālās apbūves zemēm.
Pilsētās un Rīgas rajona lauku pašvaldībās standartplatība ir 1500 kvadrātmetri, bet lielākajā daļā lauku pašvaldību standartplatība ir 2000 kvadrātmetru – Nīcas, Rucavas, Sakas Vērgales, Jūrkalnes un Užavas pašvaldībās – 5000 kvadrātmetru, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagastos – 3000 kvadrātmetru, Baldones lauku teritorija un Krimuldas pagastā – 2500 kvadrātmetri. Zemes vienības platībai, kas pārsniedz standartplatību, piemērojamie standartplatību korekcijas koeficienti ir diapazonā no 0,4 līdz 0,8.
TM atzīmē, ka individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtības salīdzinājumā ar spēkā esošajām valstī vidēji samazinās par 32%. Vislielākie samazinājumi no 38% līdz 33% ir Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, kā arī Rīgas, Liepājas un Cēsu rajonos.
Kā secināms no TM izskatīšanai valdībā iesniegtajiem dokumentiem, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes, izņemot Rīgu un Jūrmalu, minimālā bāzes vērtība no līdzšinējiem 0,15 latiem par kvadrātmetru tiek paaugstināta līdz 0,20 latiem, maksimālā bāzes vērtība no esošajiem 45 latiem par kvadrātmetru tiek samazināta līdz 28 latiem, bet vidējā bāzes vērtība no patlaban spēkā esošajiem 2,42 latiem par kvadrātmetru tiek samazināta līdz 1,74 latiem par kvadrātmetru.
Savukārt Rīgā minimālā bāzes vērtība no patlaban spēkā esošajiem 12 latiem par kvadrātmetru tiek samazināta uz astoņiem latiem, maksimālā – no līdzšinējiem 580 latiem līdz 350 latiem, bet vidējā – no 78 latiem līdz 50 latiem. Jūrmalā individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes minimālā bāzes vērtība no sešiem latiem tiek samazināta līdz četriem latiem par kvadrātmetru, maksimālā – no 150 latiem līdz 100 latiem par kvadrātmetru, bet vidējā – no 53 latiem līdz 35 latiem par kvadrātmetru.
TM atzīmē, ka vērtību zonās, kurās 2006.gadā zemes bāzes vērtības bija viszemākās, tagad, ņemot vērā 2007. un 2008.gada ievērojamo inflāciju, tās ir pieaugušas. Lai nodrošinātu visu valsts teritoriju savstarpējo vērtību salīdzināmību, neliels vērtību pieaugums diapazonā no 0,05 līdz 0,80 latiem kvadrātmetrā ir noteikts atsevišķās citās zonās, piemēram, Alūksnes, Ludzas, Balvu un Rēzeknes rajonu pašvaldībās.
TM norāda, ka komercobjektu apbūves zonējums tiek izmantots, lai noteiktu kadastrālo vērtību komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai atbilstošajai zemei – 12 nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem. Atbilstoši kadastra informācijas sistēmas datiem tās ir 45 260 zemes vienības, kas ir aptuveni 5 % no visām sistēmā reģistrētajām zemes vienībām.
Komercobjektu apbūves zonējums vienlaikus visai valstij ir izstrādāts pirmo reizi, un tajā ir noteiktas 1117 vērtību zonas – līdzšinējo 1932 zonu vietā, kas bija piemērojamas visiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem. TM atzīmē, ka tā kā īpašu faktoru papildus vispārējiem apbūves zemes vērtību ietekmējošiem rādītājiem komercobjektu apbūves zonējumā izvērtējusi komercobjektu novietojumu attiecībā pret pircēju koncentrācijas vietām un plūsmām.
Komercdarbības objektu apbūves zemes standartplatība pilsētu teritorijās noteikta 4000 kvadrātmetru, bet lauku teritorijās – 5000 kvadrātmetru.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupā “Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme” zemes standartplatības noteiktas 10 000 kvadrātmetru apjomā. TM norāda, ka katrā vērtību zonā noteikts standartplatības korekcijas koeficients, kas kadastrālajā vērtēšanā piemērojams lietošanas mērķim piekrītošajām platībām, ja tās pārsniedz standartplatību, tādējādi platībai, kas pārsniedz standartplatību, tiek piemērots vērtību samazinošs koeficients.
Komercdarbības objektu apbūves zemes bāzes vērtības salīdzinājumā ar spēkā esošajām valstī vidēji samazinās par 37%. TM norāda, ka vislielākie samazinājumi no 57% līdz 36% ir Liepājas un Ventspils rajonos, Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī Talsu, Bauskas un Cēsu rajonos.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķa Komercdarbības objektu apbūve zemes bāzes minimālā vērtība vidēji Latvijā, izņemot Rīgu un Jūrmalu, no tagadējiem 0,15 latiem pieaug līdz 0,20 latiem par kvadrātmetru, maksimālā bāzes vērtība samazinās no patlaban spēkā esošajiem 60 latiem kvadrātmetrā līdz 40 latiem kvadrātmetrā, bet vidējā bāzes vērtība no 3,90 latiem samazinās līdz 2,30 latiem.
Jūrmalā minimālā komercdarbības objektu apbūves zemes bāzes vērtība no 8 latiem samazinās līdz 6,50 latiem, maksimālā – no 189 latiem kvadrātmetrā līdz 80 latiem kvadrātmetrā, bet vidējā – no 83 latiem līdz 36 latiem. Rīgā šim lietošanas mērķim paredzētās zemes bāzes minimālā vērtība no 16 latiem tiek samazināta līdz 10 latiem, maksimālā – no 860 latiem līdz 550 latiem, bet vidējā – no 154 latiem līdz 85 latiem.
TM atzīmē, ka galvenie zemes bāzes vērtību izmaiņu iemesli ir nekustamā īpašuma tirgus cenu kritums 2008.gadā, kā arī jauno – komercdarbības un sabiedriskās apbūves vērtību zonu robežu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo zonējumu, jo komercdarbības un sabiedriskās apbūves zonējums tiek izstrādāts pirmo reizi.
Attiecībā uz rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupu TM norāda, ka šo zonējumu veido 783 vērtību zonas un rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai atbilst 15 nekustamā īpašuma lietošanas mērķi no nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām – ražošanas objektu apbūves zeme, satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme, inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme un derīgo izrakteņu ieguves teritorijas.
Lietošanas mērķiem rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, noliktavu apbūve, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu apbūve, transporta līdzekļu garāžu apbūve un atsevišķi nodalītas atklātas autostāvvietas, izstrādājot vērtību zonējumu 2008.gadā, ir noteikta standartplatība.
Standartplatība republikas nozīmes pilsētās, izņemot Rēzekni, noteikta 3000 kvadrātmetru, pārējās pilsētās, Rīgas rajona lauku pašvaldībās, izņemot Mori, piejūras pašvaldībās – no Kolkas līdz Skultei, Ikšķiles lauku teritorijā, Cenu un Ozolnieku pagastos, kā arī Rēzeknē – 5000 kvadrātmetru, bet pārējās lauku pašvaldībās – 10 000 kvadrātmetru.
TM atzīmē, ka platībai, kas pārsniedz standartplatību, tiek piemērots vērtību samazinošs koeficients.
Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūves zemes bāzes vērtības salīdzinājumā ar spēkā esošajām valstī vidēji samazinās par 32%. Vislielākie samazinājumi 36% līdz 31% ir Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, kā arī Rīgas, Liepājas un Talsu rajonos.
Savukārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes zonējums sastāv no 589 vērtību zonām, un atbilstoši tam tiek vērtēta zeme no nekustamo īpašumu lietošanas mērķu grupas lauksaimniecības zeme, mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu, un ūdens objektu zeme.
Ņemot vērā iespējamo cenu samazinājumu lauku īpašumu grupā, lauksaimniecības zemes bāzes vērtības samazinās vidēji par 10% labas un vidējas kvalitātes zemēm.
TM norāda, ka papildus kadastrālās vērtības 2010.gadā vairumā gadījumu samazināsies tām lauku zemes vienībām, kurās ir reģistrēta dzīvojamā māja, jo 1000 kvadrātmetru šādos gadījumos tiek piemērota individuālo dzīvojamo māju apbūves zemes bāzes vērtība un tās samazinās lielākajā daļā vērtību zonu.
TM arī atzīmē, ka meža zemes bāzes vērtības 2010.gadam nemainās, jo galvenais meža zemes vērtību noteicošais rādītājs – kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas atbilstoši Zemkopības ministrijas iesniegtajai informācijai visos sortimentos ir daudz augstākas nekā 2006.gada iepirkuma cenas.
TM norāda, ka dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā ietilpst individuālās, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tipu grupas, kā arī palīgēkas – kopumā 17 ēku tipi. Standartapjoms un vērtību samazinošais korekcijas koeficients platības daļai, kas pārsniedz standartapjomu, noteikts ēku tipiem – individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar koka ārsienām un dārza mājas ar kopējo platību, lielāku par 40 kvadrātmetriem standartapjoms noteikts 140 vai 160 kvadrātmetri un ēku tipam individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra un mūra – koka ārsienām standartapjoms noteikts 180 vai 270 kvadrātmetri.
Ēku tipa individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra un mūra – koka ārsienām bāzes vērtību diapazons valstī ir no 16 latiem kvadrātmetrā līdz 525 latiem kvadrātmetrā, kas noteikti Vecrīgā. Vidējā bāzes vērtība valstī ir 57 lati kvadrātmetrā.
TM paredzējusi, ka ēku tipa – individuālās dzīvojamās mājas un vasarnīcas ar mūra un mūra – koka ārsienām, izņemot Rīgu un Jūrmalu, minimālā bāzes vērtība no 20 latiem tiks samazināta līdz 16 latiem, maksimālā – no 495 latiem līdz 210 latiem kvadrātmetrā, bet vidējā – no 112 latiem līdz 57 latiem kvadrātmetrā. Rīgā no patlaban spēkā esošās minimālās bāzes vērtības – 265 latiem kvadrātmetrā tā tiks samazināta līdz 195 latiem, maksimālā – no 840 latiem līdz 525 latiem, bet vidējā – no 393 latiem līdz 266 latiem. Jūrmalā minimālā bāzes vērtība no 440 latiem tiks samazināta līdz 175 latiem, maksimālā – no 615 līdz 385 latiem, bet vidējā – no 492 latiem līdz 249 latiem.
Ēku tipa daudzdzīvokļu 3 līdz 5 stāvu dzīvojamās mājas bāzes vērtību diapazons valstī ir no 13 latiem kvadrātmetrā līdz 475 latiem kvadrātmetrā, kas noteikta Vecrīgā. Vidējā bāzes vērtība valstī ir 43 lati kvadrātmetrā. Arī šajā grupā bāzes vērtības tiks ievērojami samazinātas.
TM atzīmē, ka dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas zemes un ēku kadastrālo vērtību kopsumma republikas pilsētās zemei samazināsies par 35%, rajonos – par 29%, bet valstī kopumā samazinājums būs 33%. Ēkām kadastrālo vērtību kopsummas latos Latvijas pilsētas samazināsies par 35%, rajonos – par 43%, bet valstī kopumā – par 38%.
Komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupas zemes un ēku kadastrālo vērtību kopsummas, republikas pilsētās, piemēram, komercdarbības objektu apbūves zemei, samazināsies par 42%, rajonos – par 32%, bet valstī kopumā – par 41%.
Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zemes kadastrālo vērtību kopsummas Latvijas pilsētās samazināsies par 67%, rajonos – par 75%, bet valstī kopumā – par 68%. Ēku kadastrālo vērtību kopsummas samazinājums pilsētās, rajonos un valstī kopumā būs 39% – komercdarbības objektu apbūvē vai 29% – sabiedriskas nozīmes objektu apbūvē.
Lauku nekustamo īpašumu grupas zemes kadastrālo vērtību kopsumma Latvijas pilsētās nemainīsies, rajonos samazināsies par 8%, bet valstī kopumā – par 7%. Ēkām kadastrālo vērtību kopsumma samazināsies par 24% Latvijas pilsētās, rajonos – par 46%, bet valstī kopumā samazinājums būs 44%.
TM atzīmē, ka izmaiņas zemes un ēku kadastrālo vērtību bāzē nav viennozīmīgi saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēru un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās, jo, sākot ar 2008.gadu, – līdz 2010.gadam – nodokļa apmērs vairs nav saistīts tikai ar zemes un ēkas kadastrālo vērtību, bet arī ar iepriekšējā gadā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa apmēru konkrētam objektam.
Vērtību zonējuma kartes pieejamas VZD interneta mājaslapā “www.vzd.gov.lv”.
LETA
Komentāri