Par dārzeņu ražu zemnieki sūdzēties nevar, lai gan ik gadu kāda kultūra neizaug tik labi, kā gribētos. Taču iemesli, kādēļ sūdzēties par noietu un iepirkuma cenām, gan palielinās ar katru gadu. Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Upenes” saimnieks Valdis Svilis “Druvai” atklāja skarbu secinājumu – ja nebūtu saistību par Eiropas Savienības finansējuma saņemšanu, iespējams, darbība lauksaimniecībā netiktu turpināta.
Lielākā problēma slēpjas faktā, ka Latvijas dārzeņu audzētāju produkciju cenu ziņā izkonkurē no citām valstīm ievestie dārzeņi.
V.Svilis vērtē, ka ievesto dārzeņu zemo cenu nelabvēlīgo ietekmi visvairāk jūt tieši dārzeņkopības vidējās saimniecības. Viņaprāt ,nedaudz vieglāk klājas tām saimniecībām un uzņēmumiem, kuri ir dārzeņu audzētāju kooperatīvu biedri.
Lai gan situācija nav vienkārša, “Upenēs” dārzeņu audzēšanu turpinās, arī nākamgad zemnieks novāks ražu apmēram 8,5 hektāru lielā platībā. Tomēr nav arī skaidrs, kā realizēt visu izaudzēto un par kādām cenām to izdosies paveikt. Arī līdz šim nebūt ne katru gadu izdodoties pārdot visu ražu. Zemnieks atzīst – diemžēl mēdz gadīties, ka dārzeņi pircējus tā arī nesagaida.
V. Svilis atzīst, ka visnepatīkamākā ir neziņa: “Ko zemniekam nozīmē paņemt Eiropas naudu, ja nav pārliecības, nekādu garantiju vai nākamā gadā saražotā prece vispār kādam būs vajadzīga? Nav drošības, vai spēsim pārdot izaudzēto. Bet, ja to nevaru izdarīt, tad vienkārši nav naudas, lai segtu kredītmaksājumus.”
Komentāri