Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nekomentē viņa iespējamo virzīšanu ģenerālprokurora amatam uz vēl vienu termiņu un gatavību turpināt darbu šajā amatā.
Maizītis uzskata, ka jautājumi par viņa kandidatūras virzīšanu ģenerālprokurora amatam pēc šī pilnvaru termiņa beigām ir uzdodami tiem, kuri pieņem lēmumus, šādu ģenerālprokurora viedokli aģentūrai LETA pauda prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks.
Arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pašlaik atturas komentēt iespēju vēl vienam termiņam ģenerālprokurora amatā virzīt Maizīti. Kā Bičkovičs sacīja pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio, “viņam vēl pusgads ir cītīgi jāstrādā, tāpēc pašlaik šo jautājumu nebūtu korekti komentēt. Pie tā mēs varētu atgriezties pavasarī”.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurora Maizīša pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada 11.maijā, taču viņš amatā tika pārvēlēts 3.martā, tāpēc, visticamāk, balsojums Saeimā par nākamo ģenerālprokuroru būs jau nākamā gada martā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un vairāki koalīcijas partiju pārstāvji.
Politiķi gan uzsver, ka par ģenerālprokuroru vajadzētu vienoties bez steigas.
Saskaņā ar likumu ģenerālprokurors tiek ievēlēts uz pieciem gadiem bez ierobežojuma atkārtotai kandidēšanai. Par ģenerālprokuroru var kļūt persona no tiesnešu un prokuroru vidus pēc atsevišķiem gadu kritērijiem.
Kā ziņots, 2005.gada martā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu Maizīti vēl uz pieciem gadiem apstiprināja ģenerālprokurora amatā. Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.
2000.gada maijā Saeima pirmoreiz apstiprināja Maizīti ģenerālprokuratūras vadītāja amatā uz pieciem gadiem.
Kopš 1994.gada Maizītis strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru. Pirms tam, no 1991.līdz 1994.gadam, viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.
LETA
Komentāri