Pirmdiena, 6. oktobris
Vārda dienas: Monika, Zilgma, Zilga

Piena kooperatīvi Latvijā kļūst arvien spēcīgāki

Druva

Piena kooperatīvi Latvijā kļūst arvien spēcīgāki, tādējādi palīdzot piena ražotājiem izcīnīt augstākas piena iepirkuma cenas, kā arī nodrošinot regulāru svaigpiena iepirkšanu. Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centa sniegto informāciju Latvijas piena ražotāju fiziski piegādātie piena daudzumi kooperatīviem ar katru gadu palielinās. Ja 2006/2007.kvotas gadā piena ražotāji kooperatīviem piegādāja 150 151 tonnas piena, tad 2008/2009.gadā jau tās bija 211 495 tonnas. Latvijas piena kooperatīviem piegādātā piena daudzums % no kopējā iepirktā piena 2008/2009. kvotas gadā sastādīja jau 33.5 % (salīdzinājumam – 2006/2007.kvotas gadā – 24.6 %). Šie dati uzskatāmi pierāda, ka ir palielinājusies kooperatīvu loma valstī. Katru gadu pieaug arī govju vidējās produktivitāti, ko daļēji var uzskatīt arī par piena kooperatīvu nopelnu, kas strādā ar zemniekiem, sniedzot konsultācijas par govju ēdināšanu, turēšanu un dažādiem citiem ar piena ražošanu saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju laika posmā no 2005.gada līdz 2008.gadam Latvijā govju vidējā produktivitāte pēc pārraudzības datiem ir pieaugusi par 7,9 %. Par kooperatīvu pieaugošo lomu liecina arī divu piena kooperatīvu iekļūšana laikraksta “Dienas Bizness” publicētajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Trikāta KS” iekļuvusi 227.vietā, savukārt, LPKS “Piena ceļš” – 311.vietā.

“Ņemot vērā sadrumstaloto piena ražošanas struktūru Latvijā, kooperācija ir vienīgā izeja, kā zemniekiem izdzīvot. Ja runājot ar katru mazo piena ražotāju atsevišķi, pārstrādes uzņēmumi var diktēt savus nosacījumus un maksāt zemniekam sev izdevīgu cenu, tad kopā mēs esam spēcīgāki un varam cīnīties pret dažādiem piena pircēju uzstādījumiem,” teic LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja un LLKA valdes locekle Ilze Aizsilniece. Jāsecina, ka no piena pārstrādes uzņēmumu puses ir jūtamas bažas par piena kooperatīvu pieaugošo lomu, kas izpaužas kā populistisku aicinājumu izplatīšana par svaigpiena eksporta aizliegšanu un neprecīzas informācijas atspoguļošana par A/S “Jaunpils pienotava”, norādot, ka piena pārstrādes uzņēmuma īpašnieki ir divas ārzonas kompānijas – “Euro Capital Limited” un “Gulf Finance Ltd.”, lai gan patiesībā pārstrādes uzņēmuma kapitāla daļas pieder piena kooperatīvam “Piena ceļš”.

“Neskatoties uz to, ka svaigpiena izvešana ir valstiskā līmenī neizdevīga, mēs nevaram pakļaut riskam visus zemniekus, kurus apvienojam, laužot līgumus ar Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem un realizējot pienu Latvijas pārstrādes uzņēmumiem, kuri nav pierādījuši, ka tiem var uzticēties. Tagad, kad piena trūkst, viņi ir gatavi slēgt līgumus, taču tad, kad būs par daudz, mēs nebūsim vajadzīgi. Un tad jau būs par vēlu – arī Lietuvā mūsu piens vairs nebūs vajadzīgs,” uzskata LPKS “Dzēse” valdes priekšsēdētājs un LLKA valdes loceklis Māris Petrēvics. “Nekorekti ir arī piena pārstrādes uzņēmumu paziņojumi attiecībā uz zaudētiem nodokļiem no katras izvestās svaigpiena tonnas – jāsaprot, ka iespējams nodokļos tiktu arī samaksāts vairāk, ja piens tiktu pārstrādāts tepat Latvijā, taču tas notiktu uz zemnieka rēķina, jo viņš saņemtu mazāku samaksu par pienu. Jo kā zināms – Latvijas pārstrādes uzņēmumi maksā mazāku piena iepirkuma cenu, nekā kolēģi Lietuvā.”

Jāuzsver, ka ir uzsākts arī kooperatīvu savstarpējās apvienošanās process – piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Dzēse”, LPKS “Trikāta KS” un SIA “Piena partneri” ir izveidojuši pilnsabiedrību “Latvijas piensaimnieks”, kura sākotnēji darbosies, meklējot ekonomiski izdevīgāko tirgu piena realizācijai, bet vēlāk strādās arī pie sava piena pārstrādes uzņēmuma izveidošanas.

Pašreiz piena un gaļas kooperatīvi strādā arī pie “otrā līmeņa” kooperatīva veidošanas, kura mērķis būs palīdzēt pārstrukturizēt mazās un vidējās piena ražotāju saimniecības, kuras kļuvušas nekonkurētspējīgas, uz gaļas liellopu vai aitu audzēšanu. “Citās Eiropas Savienības valstīs kooperatīvi dažādās nozarēs ir spējuši savstarpēji apvienoties un strādāt kopēju mērķu vārdā, un tas arī ir nodrošinājis ražotāju stabilās pozīcijas ne tikai vietējā tirgū, bet arī citur pasaulē,” uzsver I.Aizsilniece.

Informāciju sagatavoja Linda Bille, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzejs glabā dzīvesstāstus, kas dod spēku

03:00, 14. Sep, 2025

Uz Melānijas Vanagas muzeju kādreizējā Doles, Rencēnu un jau savulaik arī Amatas pamatskolā sabrauca daudzi. […]

Pagasts bez centralizētā siltuma nepaliks

03:00, 13. Sep, 2025

Rudens sākums ir laiks, kad Cēsu novada apvienību pārvaldes cītīgi gatavojas apkures sezonai, lai tā […]

Ieriķu kopienai "kājas aug" bibliotēkā

03:00, 12. Sep, 2025

Ieriķu bibliotēka ir uzskatāma par vietu, kur sāka izveidoties kopienas aktīvo iedzīvotāju grupas iedīglis. Par […]

Tēva dienas ieskaņā dodas pārgājienā

03:00, 11. Sep, 2025
2

Tēva dienu atzīmēsim šo svētdien, 14. septembrī, bet jau aizvadītajā svētdienā ģimenes bija aicinātas uz […]

Iepazīst sociālajā jomā paveikto un nepieciešamo

03:00, 10. Sep, 2025
1

Tiekoties ar labklājības ministru Reini Uzulnieku, Cēsu novada sociālajā jomā iesaistītie apliecināja, ka iedzīvotājiem ir […]

Renovētajā ēkā top mūsdienīgs bērnudārzs

03:00, 9. Sep, 2025

Skaistu atdzimšanu piedzīvo 1882. gadā celtā ēka Cēsīs, Dārtas ielā 1. Tajā pēc rudens brīvlaika […]

Tautas balss

Sludinājumi