Valdība 22. decembrī pieņēma grozījumus noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju, atceļot prasību darījumu noformēšanā izmantot pavadzīmes.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nodokļu maksātāju pienākums ir nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma, kā arī preču un citu materiālo vērtību kustības un uzskaites precīzai un pilnīgai dokumentārai noformēšanai lietot pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru.
Pavadzīmi lieto par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā darījuma iegrāmatošanai un rēķinu maksai par piegādātajām precēm, un par preču pavaddokumentu, kas apliecina preču izcelsmi un piederību. Tāpat pavadzīmi var izmantot par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu, ja tajā norādīti likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” pievienotās vērtības nodokļa rēķinam noteiktie rekvizīti. Tādējādi šobrīd pavadzīme nodrošina iespēju vienā dokumentā apvienot trīs dokumentus.
Kā norādījusi Finanšu ministrija, atceļot prasību darījumu noformēšanā izmantot pavadzīmes, ir noteikts, ka turpmāk nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei preču un citu materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas darījuma uzskaites precīzai un pilnīgai dokumentārai noformēšanai izmantojams attaisnojuma dokuments, kas noformējams, ievērojot grāmatvedības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Lai noteiktu speciālās prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā un grāmatvedības reģistru kārtošanā darījumos ar precēm, Ministru kabineta noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju ir papildināti ar jaunu nodaļu.
Lauksaimniecības produkcijas ražotāji turpmāk tiks atbrīvoti no dokumentu noformēšanas par preču (t.sk. izejvielu, materiālu un pamatlīdzekļu) izsniegšanu citai uzņēmuma pastāvīgajai darbības vietai vai vietai, kur saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību tiek veikta preču glabāšana un uzskaite, vai citai materiāli atbildīgajai personai uzņēmumā.
Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kuri darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, ārējo attaisnojuma dokumentu var noformēt par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par kalendāro mēnesi, ja preču saņēmējs līdz attaisnojuma dokumenta saņemšanai neveic preču tālāku piegādi (pārdošanu) vai neuzsāk to izmantošanu ražošanas, preču pārstrādes procesā vai pakalpojuma sniegšanā.
Noteikumos arī paredz dokumentu reģistra, kurā reģistrējami attaisnojuma dokumenti, kārtošanas prasības, kā arī noteikta dokumentu reģistra atrašanās vieta.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri