Valmierā Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” laikā ekspluatācijā nodotas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, kas turpmāk Valmieras iedzīvotājiem nodrošinās kvalitatīvu dzeramā ūdens piegādi atbilstoši visām normatīvu prasībām.
Līgums par Valmieras dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūvi tika noslēgts 2007.gada decembrī, informēja Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļā.
Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu projektēšanas un būvniecības darbus Valmierā par 5,09 miljoniem eiro (3,58 miljoniem latu) veica līgumsabiedrība “Water – Preseko – Eko”.
Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā tika nodoti izbūvētie objekti – ūdens atdzelžošanas stacija ar ražību 9000 kubikmetri diennaktī, otrā pacēluma sūkņu stacija, jauns dzeramā ūdens rezervuārs, kā arī rekonstruēti 11 artēziskie urbumi, veikta četru aku slēgšana un izbūvēti attīrītā ūdens vadi ar pieslēgumiem pilsētas tīkliem.
Līdz ar līguma pabeigšanu īstenotas visas paredzētās projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” komponentes Valmieras pilsētā.
Valmiera ir viena no 18 projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Alūksnē, Ogrē, Līvānos, Cēsīs, Salacgrīvā, Smiltenē, Limbažos, Preiļos, Valkā, Salaspilī, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.
ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības ES pilsoņu vidū.
Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas trīs esošās, atjaunoti un apmēram par 48 kilometriem paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas trīs jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 kilometriem paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.
Visa projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljons latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē ES Kohēzijas fonds.
Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Vides ministrija.
Pēc LETA
Komentāri