Ar jauno gadu palielinātā mērķdotācija vispārējās izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba samaksai nevienlīdzīgā situācijā nostādījusi pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošos, kuriem pašvaldības algas lielākoties palielināt nevar, aptaujājot vairākus novadu pārstāvjus.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogu atalgojums tiek maksāts no pašvaldību līdzekļiem, izņemot piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībā iesaistītos darbiniekus, kuru atalgošanai tiek piešķirta valsts mērķdotācija.
“Šajā situācijā valsts, pateicoties arodbiedrības pūlēm, ir pielikusi pedagogu darba samaksai, un ir palielināta mērķdotācija uz vienu bērnu, bet tas nostāda diskriminētā situācijā bērnudārzu skolotājus, kuru pamatalga ir 250 lati,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.
Turklāt, saskaņā ar viņas teikto, šobrīd valsts mērķdotācija Liepājai ir nepietiekama, lai pilnā mērā apmaksātu darbu pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem. Tādēļ pilsētas izglītības pārvalde izstrādājusi priekšlikumu samazināt šo pedagogu darba slodzes, kas nozīmē to, ka darba samaksa būs mazāka par minētajiem 250 latiem – pedagoģiskā darba likmi.
Goldes skatījumā, tas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus nostāda ļoti smagā situācijā, tādēļ dome sev par prioritāti izvirzījusi pilnas darba slodzes un pilna iestāžu darbalaika nodrošināšanu, jo sākotnēji bijis iecerēts saīsināt arī to. Lai visiem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem apmaksātu pilnu darba likmi, pašvaldībai būtu nepieciešami papildus 78 000 latu.
Arī Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Dreilings aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka šobrīd pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, kuri tiek algoti gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem, ir bēdīgākā situācijā nekā tie, kuru algas tiek pilnībā maksātas no valsts budžeta.
Viņa novadā pirmsskolas izglītības iestādēm piešķirtie pašvaldību līdzekļi un valsts mērķdotācija piecu un sešu gadu vecajiem bērniem tiek likta vienā “katlā”, to tālāk sadalot visu darbinieku atalgošanai. Šāda kārtība tiek pamatota ar to, ka pirmsskolas vecuma bērnu apmācība nevar tikt atrauta no kopējās bērnudārzu darba organizācijas, jo iestāžu darbinieki māca gan šāda, gan jaunāka vecuma bērnus.
“Ir skaidrs, ka pašvaldības nevar nodrošināt finansējumu tik lielā apmērā kā valsts un, ja visi pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki tiktu finansēti no valsts puses, situācija būtu daudz vienkāršāka,” uzskata Dreilings. Saskaņā ar viņa aprēķiniem, valsts mērķdotācija šobrīd veido aptuveni ceturtdaļu no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu finansējuma novadā.
To, ka valsts mērķdotācija pilnībā nenodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu apmācībā iesaistīto cilvēku atalgojumu, atzīst arī Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. “Iznāk tā, ka, ja vispārējā izglītībā naudu sagrabināja un iedeva, tad ieņēmumu daļu pašvaldībām neviens nepalielinās un tas, cik maksās par jaunāku bērnu audzināšanu, ir atkarīgs no katras pašvaldības iespējām,” sacīja amatpersona.
Situācija Preiļu novadā gan varētu uzlaboties, jo, izskatot budžetu, novada dome pieļāvusi iespēju palielināt likmes ne tikai vispārējās, bet arī pirmsskolas izglītībā strādājošajiem. Piedevām novadā plānots atvērt jaunu bērnudārzu.
Tiesa, ne visas pašvaldības saskaras ar šādām problēmām: gan Limbažu novada Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova, gan Gulbenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls norāda, ka abu pārstāvētajos novados valsts mērķdotācija algām ir pietiekama un tās tiek nodrošinātas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajām.
Arī Daugavpils novada izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša norāda, ka novadā veiksmīgi strādā darba sistēma, kas ļauj finansēt abu novada teritorijā esošo pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algas.
Pēc LETA
Komentāri