Latvijā audzētie gurķi tirdzniecībā parādīsies marta sākumā. Zemnieku saimniecībā Kliģeni, kas atrodas Cēsu pievārtē,
gurķus un tomātus šo gan nolemts stādīt par nedēļu vēlāk nekā parasti, informē LETA. “Šoziem aukstā laika dēļ esam nolēmuši stādīt vienu nedēļu vēlāk nekā iepriekšējos gados. Paši stādu audzēšanu esam pārtraukuši pirms diviem gadiem, lai samazinātu ražošanas izmaksas. Plānojam arī šogad gurķus un tomātus iestādīt tikpat lielā apjomā kā iepriekšējos gados, jo mums ir jāatdod kredīts, ko ņēmām jaunajām siltumnīcām, kur audzējam gurķus un tomātus. Es nevaru pārtraukt ražošanu, atslēgt apkuri un gaidīt labākus laikus, ir jāstrādā,” sacīja Raubiško.
Patlaban siltumnīcās, kuras apkurina ar malku,
sāk ziedēt pagājušā gada rudenī stādītās prīmulas, hiacintes, narcises, tulpes. Savukārt gurķu stādi ir pasūtīti Eiropas stādu audzētavā, un marta sākumā plānots tos atvest un iestādīt jaunajās siltumnīcās.
Gurķu un tomātu siltumnīcas apsilda
ar gāzi. A.Raubiško lēš, ka akcīzes nodokļa piemērošana gāzei, ko patērē saimniecības siltumnīcām triju hektāru platībā, izdevumus palielinās par aptuveni 20 000 latu.
“Tā ir liela nauda, saprotu, ka valsts budžets ir jāpapildina, taču valdības lēmumiem tomēr ir jābūt saprātīgiem. Domāju, ka Dārzeņu audzētāju asociācijā vēl lemsim, kā kopīgi rīkoties,” LETA sacīja A.Raubiško.
Uzņēmējs norāda, ka patlaban valdības pārstāvji runā tikai par produktu eksportu, taču būtu ļoti nopietni jādomā, kā piesātināt vietējo tirgu ar Latvijā audzētiem dārzeņiem, lai samazinātu importēto dārzeņu īpatsvaru. “Eksportam ir nepieciešamas ļoti lielas iestrādes, turklāt jāņem vērā, ka arī Eiropas Savienības tirgū ir pārprodukcija, un šādos apstākļos daudz nopietnāk jādomā, kā aizsargāt vietējo tirgu,” piebilda Raubiško.
A.Raubiško stāstīja, ka provizoriskie aprēķini liecina, ka “Kliģēnu” saimniecībai pagājušā gadā apgrozījums varētu būt samazinājies aptuveni par 20%-23%. Turklāt vienlīdz slikti veicies visās darbības jomās – puķkopībā, dārzeņkopībā, tirdzniecībā un apzaļumošanas pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmums rūpīgi izvērtējis savu darbību un pieņēmis lēmumu slēgt vienu veikalu, kas nesis zaudējumus.
2008.gadā “Kliģēnu” saimniecības apgrozījums bija 1,2 miljoni latu.
Pagājušajā nedēļā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ikmēneša sanāksmē lielās dārzeņu audzēšanas saimniecības Mārupe vadītājs Jānis Bērziņš jautājis Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktorei Dainai Robežniecei, vai arī lauksaimniecības uzņēmumiem būs jāmaksā akcīzes nodoklis par gāzi 15,60 lati par 1000 kubikmetriem gāzes. Robežniece apgalvojusi, ka akcīzes nodokli samaksās gāzes pārdevējs, noklusējot, ka šī summa tiks ierēķināta pircēja gāzes tarifā.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skubinājis dārzkopjus, kuri ražošanai izmanto gāzi, aprēķināt izdevumu palielinājumu un vērsties valdībā ar aicinājumu piemērot atlaides lauksaimnieciskajiem ražotājiem.
Sagatavojusi Arita Lejiņa
Komentāri