Deflāciju visievērojamāk izjutuši rīdzinieki, savukārt Latgalē dzīvojošie cenu samazinājumu pamanījuši ievērojami mazāk, liecina jaunākais “DnB Nord Latvijas barometrs”.
Pēdējā gada laikā, kad statistiķi Latvijā ir fiksējuši deflāciju, vislielāko cenu pazemināšanos izjutuši rīdzinieki, jo viņi 44% gadījumu uzskata, ka preces un pakalpojumus var nopirkt lētāk. Savukārt Latgalē cenu samazināšanos pamanījuši tikai 24%, kamēr 38% iedzīvotāju apgalvo, ka jutuši to pieaugumu.
Pētījumā noskaidrots, ka vēl salīdzinoši bieži – 43% gadījumu – deflāciju izjutuši Zemgales iedzīvotāji, bet kurzemnieki deflāciju izjutuši 40% gadījumu. Cenu pieaugumu biežāk nekā pārējie pamanījuši vidzemnieki, no kuriem 36% sacīja, ka cenas ir ievērojami vai nedaudz paaugstinājušās, kā arī 35% Pierīgā dzīvojošo.
Jautājot respondentu viedokli par cenu kritumu vai pieaugumu tuvākajā nākotnē, “DnB Nord Latvijas barometrā” noskaidrots, ka visoptimistiskākie un vispesimistiskākie vienlaikus ir Pierīgā dzīvojošie. Viņi 20% gadījumos pauduši atbildi, ka cenas samazināsies, turpretim 35% domā, ka tās pieaugs, bet 32% uzskata, ka saglabāsies nemainīgas.
Aptaujātie kurzemnieki un vidzemnieki bijuši pārliecināti, ka nākamā pusgada laikā cenas pieaugs, – tā apgalvoja attiecīgi 34% un 33% šajos reģionos dzīvojošo respondentu. Savukārt 24% latgaliešu un 21% zemgaliešu vispār nespēja atbildēt uz jautājumu par to, vai nākamā pusgada laikā šajā jomā kaut kas ievērojami mainīsies.
Pētījumā noskaidrots, ka cilvēki ar dažādu izglītības līmeni atšķirīgi vērtē deflāciju un tās ietekmi. Aptaujas rezultāti rāda, ka ļoti pozitīvi cenu samazināšanos uztver iedzīvotāji ar pamatizglītību – kopumā 27% respondentu. Viņu vidū pozitīvs viedoklis ir krietni izplatītāks nekā respondentiem ar vidējo vai vidējo speciālo un augstāko izglītību – attiecīgi 14% un 15%. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību 24% gadījumu atbildēja, ka deflācija drīzāk vērtējama negatīvi vai ļoti negatīvi pretstatā 11% cilvēku ar pamatizglītību. Pētījumā arī noskaidrots, ka uz šādu jautājumu gandrīz ceturtdaļa respondentu – 24% – neatkarīgi no izglītības līmeņa vispār nespēj atbildēt.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Pēc LETA
Komentāri