Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Drusti” valdes priekšsēdētājs Agris Jansons stāsta, ka liela daļa no kooperatīva biedriem tradicionāli bijušas mazās piena lopkopības saimniecības, kurās ir no vienas līdz piecām govīm. Arī pagājušajā gadā sadarbība turpinājās un kooperatīvs nodrošināja piena savākšanu pat no attālākajām un mazākajām saimniecībām. Tomēr A. Jansons atklāj, ka pērn bija vērojamas izmaiņas. Daudzas mazās saimniecības samazināja govju skaitu, bijušas arī tādas, kas piena lopkopību vispār beidza. Tomēr notikusi arī pretēja tendence – bijušas saimniecības, kuras attīstījušās un govju skaitu palielinājušas. Līdz ar to kooperatīvs nav izjutis būtisku savāktā piena apjoma samazināšanos. Savāktā piena daudzums 2009. gadā bijis tikai par apmēram 120 tonnām mazāks nekā 2008. gadā.
Gan ilgstošais un stabilais sadarbības partneris a/s “Rīgas piena kombināts”, gan a/s „Trikātas siers” no kooperatīva iepirkuši visu savākto pienu. Piena iepirkuma cenas pērn gan būtiski samazinājās, taču tagad A. Jansons vērtē, ka grūtākais mirklis jau ir pāri: “Viegli nebija, pievilkām jostas, bet kopš gada nogales situācija un piena iepirkuma cenas ir nostabilizējušās. Tagad atkal ir iespējams kaut ko plānot un prognozēt.” Piena iepirkuma cena, ko piedāvā kooperatīvs, ir valstī vidējā.
Pagājušajā gadā kooperatīvs iegādājies trīs ietilpīgas, modernas piena savākšanas mašīnas, kas aprīkotas ar nerūsējošā tērauda cisternām. Viena jauna piena savākšanas mašīna iegādāta ar valsts atbalstu, bet divas lietotās mašīnas pirktas no kooperatīva līdzekļiem.
Ja 2008. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis vairāk nekā miljons latu, 2009. gadā tas samazinājies zem miljona. Taču tas skaidrojams ar piena iepirkuma cenu samazināšanos. A. Jansons atzīst, ka kooperatīvs ir stabils vidējais, kam izdodas strādāt ar nelielu, bet tomēr peļņu.
Māra Majore – Linē
Komentāri