Turaidas muzejrezervāta darbības nodrošināšanai šajā gadā valsts dotācija ir 55 539 lati, kas ir nepietiekams finansējums, lai nodrošinātu muzejrezervāta darbību visa gada garumā, pastāstīja Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.
No piešķirtās valsts dotācijas Turaidas muzejrezervāts mēnesī var tērēt 4628 latus, taču šī summa ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams muzejrezervātam, it īpaši ziemas periodā, kad krājumu, pieminekļu un ekspozīcijas atbilstoša mikroklimata nodrošināšanai, apkurei un elektrībai mēnesī ir nepieciešami 5000 latu.
Satraukumu par Turaidas muzejrezervāta finansējumu muzejrezervāta direktore paudusi arī Kultūras ministrijai, aicinot meklēt risinājumus un izteikt viedokli, kā varētu piešķirt papildu līdzekļus Turaidas muzejrezervātam.
“Šogad mums ir uzlikts nereāls plāns, kas paredz, ka pašu ieņēmumos ir jāiegūst 350 000 latu, taču šis plāns nav izpildāms, jo jau pagājušajā gadā mēs izjutām apmeklētāju skaita samazinājumu, kas gaidāms arī šajā gadā. Mēs paši plānojam šajā gadā iegūt 260 000 latu ieņēmumus, taču arī tas nespēs segt visus izdevumus, kas nepieciešami, lai apsaimniekotu 42 hektārus lielu teritoriju, 40 ēkas, pieminekļus un lai nodrošinātu muzeja darbību tā, lai tas tāpat kā līdz šim apmeklētājiem būtu atvērts katru dienu,” sacīja Jurkāne.
Pēc Turaidas muzejrezervāta direktores teiktā, puslīdz sakārtota situācija ir ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), jo šā gada budžetā ieplānotie 294 000 latu nomas maksai VNĪ tiks nomaksāti.
“Nomas maksa tiks nomaksāta, jo tam finansējums ir, jo to paredz likums par valsts budžetu, taču atklāts paliek jautājums, kā muzejrezervātam izdzīvot šajā gadā ar piešķirto finansējumu,” uzsvēra Jurkāne.
Turaidas muzejrezervātam nomas maksa VNĪ jāmaksā, jo 2006.gadā tika pieņemts lēmums par to, ka muzejrezervāta teritoriju, tostarp ēkas, zemi, pieminekļus, pārņem VNĪ. Tad tika sākta programma “Mantojums 2018”, kas paredzēja, ka līdz Latvijas 100 gadu jubilejai tiks sakopti lielākoties visi kultūras pieminekļi. Programma tika izstrādāta sadarbībā ar VNĪ, paredzot, ka viņu ieguldītā nauda pieminekļos tiks atmaksāta ar nomas maksām.
Vairāki kultūras mantojuma iestāžu vadītāji Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un kultūras ministram Intam Dālderim (TP) nosūtījuši atklātu vēstuli, kurā pauž savu satraukumu par pašreizējo kultūras politiku valstī un no tās izrietošo kultūras mantojuma iestāžu nepietiekamo finansējumu, kas apdraud kultūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanas iespējas.
“Saprotams, ka 2010.gadā nav sagaidāms budžeta pieaugums ne kultūrā, ne citās nozarēs. Tomēr vēlamies uzsvērt, ka kultūras mantojuma iestāžu budžeti ir samazināti vairāk nekā par 50%. Tas ir zaudējums ne tikai nozares darbiniekiem, vēl svarīgāk ir apzināties, ko zaudē un zaudēs sabiedrība. Krīzes laikā cilvēkiem kultūra ir vajadzīga vairāk nekā tā dēvētajos treknajos gados,” vēstulē uzsver kultūras mantojuma iestāžu vadītāji.
Kultūras mantojuma iestāžu vadītāji aicina Ministru kabinetu un Finanšu ministriju skatīties uz kultūras nozari ne tikai kā valsts finanšu līdzekļus patērējošu nozari, bet kā uz nozari, kurā ieguldītie līdzekļi attaisnosies ilgtermiņā.
Pēc LETA
Komentāri