Uzlabojoties globālām pieprasījumam, eksportētāji tagad var pārdot savu produkciju dārgāk, kā arī mainīt sortimentu, tirgojot preces ar augstāku pievienoto vērtību, sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Kā ziņots, ražotāju cenu līmeņa kāpums šā gada janvārī bija raksturīgs preču realizācijai eksporta tirgū – par 2,8%, bet vietējā tirgū realizēto preču cenu līmenis samazinājās par 0,4%.
Strašunas skatījumā ražotāju cenu pieaugumu eksportētajai produkcijai veicināja ne tikai pasaules ekonomikas atkopšanās, bet arī izejvielu cenu kāpums.
“Iekšējam pieprasījumam saglabājoties vājam, uzņēmumi ir spiesti turpināt samazināt cenas vietējā tirgū. Piemēram, elektriskām iekārtām, nemetālisko minerālu, gumijas un plastmasas izstrādājumiem, kas tiek realizēti vietējā tirgū, cenas krīt,” norāda Strašuna.
Viņa arī brīdina, ka, lai gan janvārī ārējie faktori izrādījušies spēcīgāki par iekšējiem un kopumā ražotāju cenas pieauga, tas vēl nebūt nenozīmē, ka deflācija jau ir beigusies.
Kā ziņots, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada janvārī, salīdzinot ar 2009.gada decembri, palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Arī pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ražotāju cenas rūpniecībā pieauga par 0,4%.
Ietekmīgākie cenu pieaugumi janvārī bija pārtikas produktiem – par 1,7%, metāliem – par 5,6%, koksnes un koka izstrādājumiem – par 1,6%, elektriskajām iekārtām – par 8,2%. Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, kur cenas pazeminājās par 6,4%, kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,4%.
Salīdzinājumā ar 2009.gada janvāri šogad gada pirmajā mēnesī ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 6,6%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu līmenis saruka par 9,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,9%, kas ir vismazākais rādītājs kopš 2009.gada janvāra.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kur piedzīvots kritums par 15,4%, pārtikas produktu ražošanā – par 6,7%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 12,4% un metālu ražošanā par 9,5%.
Pēc NOZARE.LV
Komentāri